Pircēji arvien biežāk uz veikalu nāk ar iepriekš sagatavotu pirkumu sarakstu. Arī akciju preces ir populārākas nekā jebkad iepriekš. Tā novērojuši darbinieki "Maxima" un "Rimi" veikalos. Un arvien biežāk pircēji izvēlas veikalu zīmolu ražojumus. Lai gan patēriņa paradumi mainās, iepirkšanās apjomi joprojām ir visai lieli.
"Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā norādīja: "Arvien biežāk šī iepirkšanās notiek, teiksim tā, pārdomātāk un tiešām izvērtējot, kas ir nepieciešams."
Savukārt "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers atzīmēja: "Tādas kritiski būtiskas izmaiņas patēriņā nav. Mēs arī redzam patērētāju paradumu izmaiņas, ka arvien pieprasītākas ir "Rimi" privāto preču zīmes."
"Rimi" veikalu tīklā cenu pieauguma līmeni esot izdevies noturēt zemāku par kopējo inflācijas līmeni valstī. Arī "Maxima" norādīja uz to, ka cenas pieaugums atkarīgs no produktu grupas un var svārstīties no 5 līdz pat 30 procentiem. Taču piegādātājiem esot jāatskaitās un jāpamato katra centa pieaugums.
"Maxima" pārstāve sacīja: "Pirms katras cenu maiņas notika rūpīgas sarunas ar ražotājiem par to, vai tiešām šī cenu maiņa ir pamatota, varbūt to var paildzināt, tomēr noturēt pēc iespējas ilgāk šo zemo cenu."
Savukārt "Rimi" pārstāvis pauda: "Piegādātājam ir jāpierāda, ar faktiem jāpamato, kāpēc tik un tik procenti jāpieliek."
Tikmēr Latvijas Televīzijas uzrunātie pārtikas ražotāji atzina, ka nu jau labu laiku strādā ar zaudējumiem.
Piemēram, AS "Putnu fabrika Ķekava" novērojusi, ka cilvēki sākuši izvēlēties lētākas vistu daļas, savukārt uzņēmumam rēķini par gāzi auguši astoņas reizes. Energoresursu patēriņu samazināt nevar, citādāk vistas neaugs. Arī graudu cenas joprojām ir augstas. Virs ūdens izdodas noturēties, lielākoties pateicoties eksportam. Palīdzējis arī valsts atbalsts.
"Putnu fabrikas Ķekava" pārstāve Maija Avota sacīja: "Nu jau es teiktu, vairākus mēnešus uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Un mēs nevaram, nepaceļot cenas, vairs izdzīvot."
"Putnu fabrika Ķekava" savu produktu cenas cēlusi par aptuveni 20%, taču izmaksu kāpums esot vēl lielāks. "Cāļa cena, teiksim, par pašu pieaugumu, ir pieaugusi aptuveni par 40%, lai mēs izaudzētu broileri," pauda Avota.
Par šādu pašu izmaksu pieauguma un cenas pieauguma proporciju stastīja arī Latvijā lielākais piena pārstrādes uzņēmums "Food Union".
Tikmēr AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke norādīja: "Tās cenas šiem mērķa produktiem ir zemākas, nekā faktiski viņi ir izmaksājuši, tātad tā vērtība ir lielāka, ja puse no tā cenu kāpuma tiek absorbēta uzņēmuma izmaksās."
"Rīgas piena kombinātā" atzīmēja – dažu populārāko produktu pārdošanas apjomi palikuši nemainīgi, citiem vērojams kritums par nepilnu piektdaļu. Uzņēmumā arī norādīja, ka pašlaik resursu cenas sāk kristies, krīt arī izmaksas. Taču, tā kā ražošana ir ciklisks process, cenas nevarēs krist strauji.
Panke sacīja: "Es domāju, ka tas process kaut kādā mērā turpināsies. Bet tas līmenis joprojām nebūs tāds, kāds viņš ir bijis, teiksim, pirms šī cenu cēluma perioda."
KONTEKSTS:
2022. gadā ievērojami sāka kāpt inflācija. Pērnā gada jūnijā gada inflācija pārsniedza tā saucamo "trekno gadu" pīķi, sasniedzot 19,3%. Jāatgādina, ka 2008. gada maijā – "trekno gadu" laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%.
Nākamos 2022. gada mēnešus patēriņa cenu līmenis turpināja augt, uzstādot arvien jaunus rekordus. Augstākais līmenis septembrī – inflācija gada griezumā sasniedza 22,2%.
2022. gads noslēdzās ar gada inflāciju 20,8% līmenī decembrī. Decembra inflācijas rādītājos starp Eiropas valstīm Latvija bija pārliecinoši pirmā.
Latvijas pārlieku augstie inflācijas rādītāji līdz šim skaidroti ar naudas tērēšanas paradumiem. Proti, cenas vairāk cēlās tieši tajās kategorijās, kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk – energoresursiem un pārtikai. Pretēji daudziem eiropiešiem, kuru patēriņa grozā ir, piemēram, vairāk izklaižu un ceļojumu.
