„Rail Baltica” projekts paredz Salaspilī būvēt tā saucamā sauso ostu - kravu termināli, kur paredzēts pārkaut kravas uz cita platuma dzelzceļa sliedēm. Terminālis plānots 150 hektāru platībā, stāsta Pierīgas reģiona uzņēmēju grupas pārstāvis, Salaspils uzņēmēju biedrības vadītājs Miks Balodis.
Šādam terminālim tuvumā varētu attīstīt loģistikas un citu pārvadājumu uzņēmējdarbību. Savukārt jau esošajiem uzņēmējiem svarīgi, lai tiek saglabāta pašreizējā dzelzceļa pievadstruktūra, iespējams, jauni pieslēgumi, stāsta Balodis. Viņš arī norāda uz „Knauf” rūpnīcas ģipšakmens atradnēm, ko krustos „Rail Baltica” trase un kur būtu nepieciešams atsevišķs risinājums.
Uzņēmējs arī norāda uz nepieciešamību pielāgot kopējo novada infrastruktūru un komunikācijas, tostarp kanalizācijas un ūdenspiegādes jautājumus. Plānots pieaicināt inženierus no „Rail Baltica” un domāt, lai var modulēt nepieciešamās jaudas sausās ostas projektam un biznesa papildu aktivitātēm.
Tikmēr Satiksmes ministrijas pārstāvis norāda, ka pašlaik pie risinājumiem Salaspils terminālim strādā „AECOM”, lai līdz gada beigām izstrādātu darbības plāna tehnisko risinājumu multimodālajam loģistikas centram. Detalizēta darbības projekta izstrāde notiks, ņemot vērā vietējo un reģionālo loģistiku Latvijā, Baltijā un globālās plūsmas. Līdz gada beigām cer panākt skaidru priekšstatu, kā loģistikas centram jādarbojas, kādi uzdevumi jāpaveic, kāds ir pārvaldības modelis un kā tajā iesaistās pašvaldības un privātie uzņēmumi.
Zinot par šo izpēti, interesi jau izteikuši Vācijas loģistikas uzņēmumi, kas gatavi sadarboties, tiklīdz šis loģistikas centrs sāks savu darbību, stāsta Vingris.
Lai gan pašlaik šāds kravu pārkraušanas centrs plānots vien Salaspilī, „Rail Baltica Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis norāda, ka 15-40 gadu laikā varētu runāt arī par kādiem loģistikas mezgliem Iecavā, Bauskā, Vangažos un Skultē.
Savukārt dzelzceļa eksperts Aivars Jaunzems uzsver, ka nepieciešams viens pārkraušanas centrs, jo mazie centri ir ar ierobežotām funkcijām: „Normāli procesi ir tādi – atbrauc viens sastāvs, to, kas jāpārkrauj, noliek uz sliedēm. Turpat blakus ir otras sliedes. Pārkrauj kravu no viena sliežu platuma uz otru.” Turklāt jārēķinās ar netālu esošo Rīgas apvedceļu, kas ļautu pārkraut arī uz autotransportu.
