Kā teikts abu kompāniju paziņojumā, to mērķis ir līdz novembrim izveidot termināli un garantēt drošu gāzes piegādi patērētājiem.
"Alexela" valdes priekšsēdētājs Heiti Hēls norādījis, ka terminālim aicināti pievienoties arī citi tirgus dalībnieki un investori. Pēc viņa teiktā, ja valdība nosaka galīgo termiņu, kurā Igaunija atteiksies no Krievijas gāzes, un pārvades sistēmu operators "Elering" izveido savienojumu ar gāzesvadu, privātais sektors spēs apvienot spēkus, lai terminālis varētu sākt darboties jau līdz šā rudens apkures sezonas sākumam.
Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.
Kā tikmēr norādījis "Elering" vadītājs Tāvi Veskimegi, LNG terminālis Paldiskos nav biznesa projekts un tā galvenais uzdevums būs nodrošināt gāzes piegādi patērētājiem, tādēļ šai procesā jāiesaistās ne tikai privātuzņēmējiem, bet arī sistēmu operatoriem.
Viņš atzīmējis, ka pati peldošā regazifikācijas iekārta un piestātne tās uzņemšanai ar cauruļvadu ir divi projekti, kas jāaplūko atsevišķi.
"Runājot par peldošo termināli, "Elering" un [Somijas operators] "Gasgrid Finland" saņēmuši mandātu regazifikācijas iekārtas piegādei un pašlaik risina sarunas. Otrs projekts - tā ir piestātne. Šo jautājumu mēs pašlaik apspriežam ar "Alexela" un "Infortar", lai noskaidrotu, vai piestātnes celtniecība iespējama līdz 1.novembrim. Piestātni varam izbūvēt vienīgi tā, ka savienojumu ar to nodrošinās "Elering", bet pats projekts piederēs uzņēmumam "Alexela"," Veskimegi skaidrojis Igaunijas sabiedriskā radio ziņu pārraidē.
"Ja mums neizdosies vienoties, izskatīsim citas alernatīvas vietas Igaunijā. Tas var būt gan Paldiskos, gan Mūgā, gan tuvāk Somijai - no Igaunijas patērētāju viedokļa tam nav nozīmes," viņš piebildis, tomēr paužot cerību, ka vienošanās ar "Alexela" un "Infortar" tiks panākta.
"Elering" vadītājs arī norādījis, ka pašreizējā situācijā pieprasījums pēc regazifikācijas kuģiem Eiropā ir augsts un cenu noteiks globālais tirgus. Viņš atgādinājis, ka tas ir kopīgs Igaunijas un Somijas projekts, turklāt Somijas puse izteikusi gatavību kuģi nomāt pat tādā gadījumā, ja Igaunija nepiedalītos.
Kā ziņots, Igaunijas valdība 7.aprīlī panāca principiālu vienošanos, ka valsts līdz gada beigām atteiksies no Krievijas dabasgāzes importa un šai nolūkā Paldisku ostas pilsētā valsts ziemeļrietumos tiks izveidotas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) izkraušanas iespējas.
Pēc Veskimegi sacītā, nav iespējams pateikt, kad Krievija var beigt piegādāt Eiropai gāzi, tāpēc šobrīd nav iespējamas arī nekādas garantijas.
"Igaunijas valdība pieņēmusi principiālu lēmumu, bet to nevar teikt par reģionu kopumā," viņš norādījis. "Tas pirmām kārtām nav biznesa projekts - (..) visupirms runa ir par gāzes patēriņa drošību, tādēļ te iesaistīti sistēmu operatori."
