Otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%; nodarbināti 64% iedzīvotāju

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 2. ceturksnī bija 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,3 procentpunktiem.

Šī gada 2. ceturksnī bija 62,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 5,2 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,3%) bija par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,5%). 2. ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,8%, bet Lietuvā – 5,2%. 

Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars

2022. gada 2. ceturksnī 29,2 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 8,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 7,0 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 13,3 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, ir samazinājies par 2,5 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 0,7 tūkstošiem.

2. ceturksnī bija 20,3 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 0,7 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 1,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,4% – par 4,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir palielinājies par 5,6 procentpunktiem.

15,4 % no visiem bezdarbniekiem bija jaunieši

2022. gada 2. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 15,4% bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā palielinājies par 2,5 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 5,2 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 1,9 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet par 2,8 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 0,2 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,8 tūkstošiem.

37,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju – ekonomiski neaktīvi

2022. gada 2. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,5%) jeb 435,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,5 tūkstošiem jeb 0,6%, bet gada laikā – par 12,1 tūkstoti jeb 2,7%.

5,7 tūkstoši jeb 1,3% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,5%, bet 2022. gada 1. ceturksnī – 1,2%.

Otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 64% iedzīvotāju

CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti arī liecina, ka 2022. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 885,2 tūkstoši jeb 64,0% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2. ceturksnī bija 5,4 tūkstoši. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 23,6 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 15,9 tūkstošiem.

2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,5 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,9% un 61,4%). 

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022. gada 1. ceturksnī ES – 60,3%), 2. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,8%, savukārt Lietuvā – 66,9%. 

Jauniešu nodarbinātība palielinās par 4 procentpunktiem

2022. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,6%, kas ir par 4,0 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 56,0 tūkstoši jauniešu (2021. gada 2. ceturksnī – 47,4 tūkstoši).

Mazāk nodarbināto pamatdarbā strādā nepilnu darbalaiku

2022. gada 2. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,2 stundas, kas ir par 0,2 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,5 stundām vairāk nekā pirms gada.

Katrs četrpadsmitais (62,0 tūkstoši jeb 7,0%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 10,4 tūkstošiem jeb 1,4 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 9,6 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Attālināti strādā divreiz mazāk darbinieku nekā pirms gada

2022. gada 2. ceturksnī 11,0% (83,6 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 74,8 tūkstošiem jeb 10,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (158,4 tūkstoši jeb 21,3%) un par 49,8 tūkstošiem jeb 6,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (133,4 tūkstoši jeb 17,5%). No attālināti strādājošajiem 59,5% bija sievietes un 40,5% vīrieši.

Nedaudz vairāk kā trešdaļa (35,2%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, attiecīgi 36,4% vīriešu un 34,3% sieviešu. 30,7% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, 19,0% – vecuma grupā 45–54 gadi, bet vismazāk (15,1%) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,8%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,6%) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 50,2% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 43,5% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 21,6% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, nedaudz mazāk (20,8%) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 7,9% darbinieku, bet viszemākais (4,6%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams tirdzniecības, transporta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Attālināti strādāja 27,5% vecāko speciālistu, 20,3% vadītāju, 17,2% speciālistu un 15,3% kalpotāju (biroja darbinieku).

2022. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,8 tūkstošus iedzīvotāju.

Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt