Līdz šim siltumenerģijas tarifs Olainē bija viens no zemākajiem – 41,69 eiro par megavatstundu. Bet jau pēc nedēļas spēkā stāsies jaunais tarifs, kas ir 2,6 reizes lielāks par līdzšinējo. Iemesls šādam kāpumam ir gāzes iepirkuma cena, kas jaunajā līgumā esot 5,5 reizes augstāka.
Jau par decembri, atkarībā no mājas energoefektivitātes, apkures izmaksas svārstījās no 30 līdz 65 eiro par divistabu dzīvokli. Dārgāki kļuvuši arī citi pakalpojumi. Tāpēc pamatoti argumenti nākamajam cenu kāpumam iedzīvotāju prātus īsti nenomierina.
“Par 43 kvadrātmetriem rēķins saka, ka par apkuri ir 52 eiro. No kaut kā noteikti būs jāatsakās. Tā nevarēs dzīvot kā līdz šim. Jautājums tikai, no kā būs jāatsakās. No remonta, jaunām mēbelēm vai kā cita,” pastāstīja Olaines iedzīvotājs Māris.
Vēl vairāk satraukti ir seniori, kuriem jāiztiek ar pensiju un atteikties īsti nav vairs no kā. “Nezinu, ko darīt. Ja nevar samaksāt, tad nevar samaksāt, bet man jau ies tad parāds, ja es nevarēšu samaksāt. Bet, ja es nevaru samaksāt, ko lai dara?” pauda Olaines iedzīvotāja Maiga.
Siltuma ražotājs Olainē ir pašvaldības uzņēmums. Tāpēc
ziemas mēnešos pašvaldība nolēmusi palīdzēt segt apkures izmaksas.
“Mēs no uzņēmuma iepriekšējo gadu peļņas ieguldām 940 000 eiro. Attiecīgi janvārī, februārī, martā šo tarifu mēs samazināt nevaram, bet maksu iedzīvotājiem samazināsim. Tas nozīmē, ka janvārī būs 67 eiro un attiecīgi februārī, martā, aprīlī būs 70 eiro par megavatstundu,” pastāstīja Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija).
Jaunie apkures tarifi nav vienīgais, kas olainiešiem liks maciņus pavērt plašāk. Jau no 1. janvāra atkritumu apsaimniekošana kļuvusi par diviem eiro dārgāka, bet no 13. janvāra par vienu kubikmetru atkritumu klāt pielikti vēl deviņi eiro. Tas nozīmē, ka no viena daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja mēnesī par atkritumu apsaimniekošanu prasīs septiņus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Pašvaldībā skaidroja, ka koeficients pielikts arī valsts noteiktajam mājokļa pabalstam mazturīgajiem. Bergs gan piebilda, ka energoresursu krīze nav tikai pašvaldību problēma.
“Es gribu teikt un ceru, ka valsts līmenī tiks pieņemti papildu pasākumi. Man liekas, ka pašreiz – vismaz publiskajā telpā – valdošie līdz galam neapzinās šīs krīzes smagumu, kas būs uz iedzīvotājiem šajā ziemā. Es ceru, ka valsts līmenī arī tiks papildu risinājumi meklēti, lai kompensētu iedzīvotājiem šo izmaksu pieaugumu,” sacīja novada domes priekšsēdētājs.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā pašreiz izskatīšanā ir 15 siltumapgādes tarifu izmaiņu projekti Latvijā.
