Ostas pārcelšana uz Krievu salu notiek, lai atbrīvotu pilsētas centru no ogļu putekļiem un dzelzceļa. Vietās, ko osta būs pametusi, nākotnē varētu būt dzīvojamās mājas.
Ostas pārcelšana skar divas kompānijas - “Strek” un ekspolitiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm pastarpināti piederošās “Rīgas tirdzniecības ostas” termināli.
Krievu salā “Rīgas tirdzniecības osta” darbosies kopā ar ogļu īpašnieci no Kemerovas apgabala “SDS Ugol”. Šī kompānija ietilpst holdingā, kura lielākais akcionārs ir krievu miljardieris Vladimirs Gridins, divu sasaukumu Krievijas domes deputāts no Vladimira Putina partijas “Vienotā Krievija”.
Eiropas Savienība piešķīra 77 miljonus eiro, lai ostu ierīkotu Krievu salā tuvāk jūrai. Projektā kopā ieguldīja 133 miljonus eiro. Taču ar uzcelto ir par maz. Tādēļ pārcelšanās līdz noteiktajam beigu termiņam – nākamā gada beigām - ir zem lielas jautājuma zīmes.
Abi uzņēmumi pārceļas gariem zobiem. Visvairāk pretī runājusi “Rīgas tirdzniecības osta”. Ogļu terminālis uzskata par spēkā esošu 2006.gada vienošanos ar brīvostas pārvaldi. Tajā rakstīts – Krievu salā kopā būs 10 piestātnes. Taču uzceltas četras.
Lai gan brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") pauž, ka “nekad nav bijuši šādi solījumi”, līgums nav izdomāts. Uz to atsaucas arī Valsts kontrole revīzijā par ostu. Līgumā skaidri rakstīts, ka piestātņu kopējam garumam jābūt ne mazākam par diviem kilometriem, bet Krievu salā uzcelts nedaudz pāri kilometram. Puses arī parakstījās, ka būs betonēti laukumi. Tādu dabā nav.
Ņemot vērā neskaidrību par ogļu kravām nākotnē, uzņēmēji ar ostu februāra beigās vienojušies, ka citas piestātnes necels, bet osta nobetonēs vajadzīgos kravu laukumus, uztaisīs pievedceļus, pievilks papildus energojaudas un uzstādīs putekļu žogu. Tas viss par ostas līdzekļiem.
“Investīcijas varētu būt līdz 30 miljoniem eiro vēl,” saka Ameriks, bet piebilst, ka tās “netiek dāvinātas uzņēmējiem, viņi par to maksās nomas maksājumus ostai.”
Taču tas nav viss. Projektā veiks arī būtisku korekciju. “Rīgas tirdzniecības ostai” uz Krievu salu nebūs jāpārceļ visa saimniecība, tikai ogļu pārkraušana.
Citas kravas arī turpmāk varēs kraut Daugavas labajā krastā. Bet neko tādu nepieļauj pilsētas teritorijas plāns. Tāpēc otrdien, 14.martā, domnieki lems par plāna grozījumiem, lai legalizētu daļēju ostas palikšanu “Rīgas tirdzniecības ostas” teritorijā.
Tas ir svarīgi, lai Eiropas Komisija neatņemtu Krievu salas projektā jau iztērēto naudu. Komisijas lēmums gan būs tikai 2019.gadā, kad ogļu pārcelšana būs notikusi.
Institūciju viedokļi par riskiem pazaudēt naudu atšķiras. Brīvosta uzskata – viss būs kārtībā, optimistiska ir arī Satiksmes ministrija. Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins uzskata, ka “riski izmaksu neattaisnošanai ir tikai palielinājušies”. Finanšu ministrijā tāds pesimisms nevalda, bet tur nekādas garantijas arī nedod.
