"Ja mēs pērkam akcijas, mēs kļūstam par uzņēmuma akcionāru, par īpašnieku… Savukārt obligācijas – mēs kļūstam tā kā banka, par kreditētāju. Mēs nopērkam obligācijas un aizdodam naudu. Obligācijās nav cerību nopelnīt. Pamatā galvenā ideja ir tāda, ka obligācija ir kupons jeb procentu likme. Tas nozīmē, ka es to nopelnīšu pie nosacījuma, ka tas, kam aizdevu, nenobankrotēs un atdos naudu atpakaļ," stāstīja "SEB bankas" finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Kādēļ uzņēmumi izvēlas šādu veidu naudas piesaistīšanai?
"Bankas kredīti vienmēr būs lētāki. Obligācijas emitējot, ir jārēķinās, ka šī aizņēmuma likme ir dārgāka," atzina "Signet" korportatīvo finanšu vadītājs Edmunds Antufjevs.
Tieši "Signet" pērngad lielākai daļai uzņēmumu, kas Latvijā laida klajā obligācijas, bija konsultanti. Ja nav lētāk kā kredīts bankā, tad kādēļ izvēlēties obligācijas?
"Pirmkārt, finansējuma apjoms – ar obligācijām ir iespējams piesaistīt lielāku finansējumu. Otrkārt, klasiska kredīta gadījumā vienmēr ir amortizācija – ja ir 5–10 gadu termiņš, jau ar nākamo dienu uzņēmums sāk pakāpeniski atmaksāt pamatsummu. Obligācijām klasiski finansējuma dzēšanas termiņš ir termiņa beigās, kad paiet 2, 3, 5 gadi – tad jāatmaksā pamatsuma. Tas palielina kredītriskus uzņēmumam, jo termiņa beigās ir jāsamaksā lielāka summa, bet uzņēmējs šo visu naudu var izmantot visu šo termiņu. (..) Trešā lieta – nemonetārie labumi. Klātesamība biržā pēc obligāciju iekļaušanas biržā palīdz ar atpazīstamību, strādāt ar ārzemju partneriem. (..) Un daudzi ir teikuši, ka būšana biržā palīdz piesaistīt darbiniekus," stāstīja "Signet" korportatīvo finanšu vadītājs.
"Clean R grupas" pieredze un ieguvumi
Naudā tik vienkārši neizsakāmi ieguvumi bija svarīģi arī vienam no, tā teikt, "svaigākajiem" obligāciju emitentiem Baltijas tirgū – "Clean R" grupai, stāstīja AS "Clean R grupas" valdes locekle Inta Liepa.
"Mums bija svarīgi celt uzņēmuma vērtību – ieiešana tirgū paceļ uzņēmuma vērtību. Akciju emisijai vēl nebijām gatavi iet, un obligāciju emisija bija loģisks solis.
Kādēļ ne bankas aizdevums? Mums bija svarīgi skatīties uz papildu lietām, kas nāk kopā ar obligāciju emisiju un ar to kotēšanu biržā.
Tā ir iespēja gan uzlabot uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, gan arī parādīt sevi investoriem un notestēt investoru interesi. Sapratām, ka esam sasnieguši to brīdi uzņēmuma attīstībā, kad varam iet un rādīt sevi publiski," teica Liepa.
Un pēcgarša šobrīd – aptuveni nedēļu pēc obligāciju nonākšanas tirgū – uzņēmumā esot laba.
"Šobrīd mēs esam ārkārtīgi priecīgi, jo emisija mums bija ļoti veiksmīga. Mēs emitējām obligācijas 15 miljonu apjomā, bet interese par mūsu obligācijām bija pusotru reizi lielāka. Respektīvi ļoti daudzi investori vēlējās ieguldīt savus līdzekļus tieši mūsu uzņēmuma obligācijās. Priecājamies, ka 85% no šiem investoriem ir Latvijas uzņēmumi, jo mēs paši 100% esam Latvijas kapitāla uzņēmums. Tādēļ mums ir liels gandarījums redzēt, ka latvieši ir par latviešiem un ka mūsu spēkam un varēšanai tic," stāstīja Liepa.
Viņa gan godīgi atzina – uzņēmumam šī ir jauna situācija un, iespējams, pēc pusgada, gada skatījums uz to, vai obligāciju emisija bija tā vērta, būs daudz detalizētāks. Bet šobrīd jādara aizdevējiem apsolītais.
"Primāri mēs to izmantosim, lai modernizētu ražotnes, paplašinātu pakalpojumu klāstu. Perspektīvā raugāmies uz dažādiem uzņēmumu iegādes darījumiem, bet to sīkāk nekomentēšu, jo tas ir mūsu biznesa rīks," teica uzņēmuma pārstāve.
Pats process beigās tomēr esot bijis samērā viegls
"Mēs laikam bijām ļoti satraukti, baidījāmies kļūdīties. Droši vien tādēļ, ka tik ļoti uztraucāmies par visu, mums process noritēja ārkārtīgi viegli.
Bet jāņem vērā, ka mēs esam ilgstošs un stabils uzņēmums, mums jau daudz kas bija no tā, kas ir priekšnosacījums obligāciju emisijai un kotācijai biržā," norādīja Liepa.
Tieši labie piemēri ir būtiski, lai arvien vairāk uzņēmēju sadūšotos pamēģināt – varbūt, ka finansējuma piesaiste šādā veidā ir tieši biznesa iespēja augt un attīstīties. Antufjevs no "Signet" uzsvēra – ja iepriekš visai ilgi šķitis, ka Baltijas tirgū ir mūžīga vistas un olas problēma – investori nenāk, jo nav uzņēmumu piedāvājuma, bet uzņēmumi nepiedāvā, jo nav investoru, tad tagad tirgū paliek vairāk gan vistu, gan olu. Un to veicina arī ekonomiskā situācija.
"Jūtam, ka uzņēmumi jau pērn beigās un arī šogad arvien vairāk interesējas par alternatīvām, jo var just, ka bankas palielina likmes vai konservatīvāk skatās uz projektiem. Tiem uzņēmumiem, kuri grib augt un kam nepieciešams finansējums, obligācijas ir tuvākā alternatīva banku kredītam. Mēs redzēsim arvien vairāk gadījumus, kad uzņēmēji meklēs un arī atradīs finansējumu caur obligācijām un biržas instrumentiem," uzskata "Signet" pārstāvis.
Bet kāds ir obligāciju tirgus jaunpienācēju padoms tiem, kas vēl tikai domā? Liepa no "ClearR grupas" ilgi nedomājot sacīja – noteikti piesaistīt palīgspēkus, jo viss būs jādara ātri, nevelkot garumā.
"Ir nepieciešams ķert to intereses brīdi. Jo, ja jūs esat pārliecinājuši kādu investoru, ka jūs esat interesants viņiem, nauda ilgi nestāv kontā, cilvēki vēlas uzreiz ieguldīt.
Ja esam, piemēram, pirms mēneša bijuši pie investora un tad viņš sāk interesēties – kur tad ir? Un tad ātrumam ir nepieciešama komanda. Un jāatceras, ka jūs esat tie, kas sola un jums šie solījumi būs jāpilda. Tādēļ vadības komandai jāiedziļinās šajā procesā," sacīja Liepa.
Skaidrojums par obligāciju kā investīciju veidu
Un tālāk par obligācijām kā investīciju veidu – tās var izdot gan valstis, gan uzņēmumi. Bet kā tas strādā no ieguldītāja puses?
Ieguldu naudas summu, nopērku obligāciju. Noteiktos periodos man izmaksā kuponu, kas būtībā ir procentmaksājums, un beigās uzņēmums atdod obligācijas vērtību.
"Kāpēc nosaukums kupons? Vēsturisksi obligācija bija papīrs, kur bija tā kā reklāmās telefona numuri noplēšami. Un tad gāja un vienu pēc otra noplēsa, pretī iedodot naudu un tad beigās atmaksāja obligācijas vērtību," stāstīja "SEB bankas" eksperts Lāriņš.
Viņš uzsvēra – ja izlemts pirkt obligācijas, tad, gluži tāpat kā visiem pārējiem vērtspapīriem, svarīgi pārliecināties, ka aplikācija vai finanšu iestāde, caur kuru pērkam, ir licencēta un uzraudzīta. Un, gluži tāpat kā pērkot akcijas, izlasīt – ko tad īsti uzņēmums sola.
"Ir dažādi varianti – vai nu izmaksās reizi pusgadā, reizi gadā, vai beigās, kopā ar vērtspapīra atmaksu. Varianti ir dažādi, un tie visi jāapskatās, pirms pirkt vērtspapīru," norādīja Lāriņš.
Un tieši tāpat kā jebkurām citām investīcijām: jo lielāks potenciālais ienesīgums – solītie procenti, jo lielāks risks. Obligācijas gan var arī pārdot pēc tam tālāk citiem investoriem, bet tad vēl jārēķinās ar tirgus risku.
"Jāskatās, vai obligācijai ir otrreizējais tirgus, vai tā ir likvīda. Sanāk tā – nopērkam obligāciju ar 5% kuponu, kas ir laba procentu likme. Un iedomāsimies – tirgū pēkšņi ir kaut krīzīte un procentu likmes tirgū iet uz leju, bet man ir papīrs, kas sola 5%. Skaidrs, ka par to būs gatavi maksāt vairāk, jo tur ir labs ienesīgums. (..) Un es varu izdomāt, ka man vajag ātrāk naudu un es to varu pārdot, jo cena uzkāpusi.
Procentlikmēm krītot, vecās obligācijas ar augsto ienesīgumu kļūst vērtīgākas, bet likmēm kāpjot ir pretējs process.
To mēs sāpīgi izjūtam konservatīvajos plānos pērn, kad bija straujš procentu likmju kāpums. Tas nozīmē, ka, ja man obligācija bija par 1%, bet tirgū ir 3–5%, tad neviens šo obligāciju negrib pirkt un cena ir nevis 100%, bet iet uz 80–90%," stāstīja Lāriņš.
Mierinājumam tiem, kam ir ieguldījumi konservatīvākos fondos – procentus joprojām šai obligācijai maksā no samaksātās summas un arī beigās atmaksās pilno vērtību. Jo tieši obligācijas ieguldījumu fondos, kā skaidroja Lāriņš, ir veids, kā visbiežāk kļūstam par investoriem obligācijās.
"Obligāciju tirgus ir milzīgs un liela tirgus daļa, kas nemaz nav paredzēta investēšanai privātpersonām. Obligācijām reizēm tas sākuma solis ir 100, 10 tūkstoši. Tas nozīmē, ka interesentu loks nav liels. Protams, ir tāda pozitīva lieta kā, piemēram, krājobligācijas, kas Latvijā ir un kuru sākuma summa ir 50 eiro," stāstīja "SEB bankas" speciālists.
Un pēdējais – arī obligācijām neviens nav atcēlis investēšanas pamatlikumus – risku dažādošanu. "Nevajag likt visas olas vienā grozā un visus grozus vienā lidmašīnā. Nevajag visu uzkrājumu ielikt vienā obligācijā vai viena uzņēmuma akcijās, vai vienā reģionā. Drošāks un konservatīvāks veids – daļu [naudas ieguldīt] akcijās, daļu obligācijās, daļu – vienkārši kontā paturēt nebaltai dienai vai vēl kaut ko lēti var piepirkt klāt," teica Lāriņš.
