Šobrīd Latvijas mežos ēdamu sēņu netrūkst. Tomēr ir cilvēki, kas lepni soļo garām visām ēdamajām sēnēm, lai nonāktu pie krāšņa pudurīša ar sarkanajām mušmirēm
''ReTV'' Elejas puses mežos sastapa sēņotājus, kuri norādīja, ka mušmires savā grozā gan nekad neesot likuši. Tomēr satikts arī kāds sēņotājs, kurš mājās vedīs mušmires.
“Uzpērk gan svaigā, gan kaltētā veidā. Vairāk gan kaltētā, tad kāpēc nepiepelnīties? Principā nesaprotu to jēgu, kam tas vajadzīgs, bet, ja var nopelnīt, kāpēc gan ne,” sacīja mušmiru lasītājs Jānis.
Ar veiksmīgo lomu kādā sēņotāju “Facebook” grupā dalījies vēl kāds mušmiru lasītājs. Ingus rakstiskā komentārā stāsta, ka mušmiru lasīšana izmēģināta jau pagājušajā gadā, kad nejauši uziets sludinājums. Sākumā domājuši, ka tas kāds apmāns, tomēr darījums noticis gan pagājušajā gadā, gan šogad, bet uz nākamo gadu esot doma taisīt kalti un žāvēt uz eksporta tirgu. Nauda liela, bet par šādu iespēju vēl zinot maz cilvēku.
''ReTV'' izdevās sazināties arī ar kādu uzpircēju, kuram mušmiru bizness aizsācies pagājušajā gadā.
Mušmiru uzpircējs Pāvels stāstīja: “Mums cilvēks prasīja. Tieši no Baltijas vajag mušmires. Lietuvieši jau kādus astoņus gadus tirgo ar Kanādu. Kaut kādas smēres tur taisa.”
Viņš skaidroja, ka Baltijas valstīs augošās mušmires ir tik pieprasītas, jo tajās ir ķīmiska viela muscimols, un lielākais daudzums esot tieši Baltijas mušmirēs.
Latvijā farmakoloģijā mušmires netiekot izmantotas, bet sludinājumu portālā netrūkst uzpircēju, kuri no indīgajām sēnēm grasās paši gatavot kādas tinktūras.
Fitoterapeits Artūrs Tereško atzina, ka homeopātijā mušmires tiekot pielietotas jau izsenis. Tomēr pašrocīgi ķerties pie uzlējumu vai smērīšu gatavošanas un lietošanas var būt bīstami.
“Arī labas lietas var ļoti ātri sabojāt. Ievērojot proporcijas un ievērojot devas, lūdzu, bet notiek tā, kā notiek. Saujām, karotēm un krūzēm, nevis pilieniem, tad ātri var panākt pretēju efektu,” atzīmēja Tereško.
Vēsturiski mušmires tikušas izmantotas arī dažādos rituālos, tomēr, visticamāk, narkotiku lietotāji tās neizvēlēšoties. Tomēr, kā atzina narkoloģe, tas nenozīmē, ka tās nebūtu bīstamas.
Slimnīcas ''Ģintermuiža'' narkoloģiskās ārstniecības vadītāja Lilita Caune skaidroja: “Neirotoksīni, ko satur sarkanā mušmire, rada alkoholam līdzīgu reibumu. Ir tikai tas, ka šī saindēšanās robeža ir daudz tuvāka. Es teiktu, ka teorētiski var iegūt atkarību, bet robežas nosprauž tā toksicitāte. Sarkanā mušmire satur vēl virkni citus alkaloīdus, kas veselībai ir ļoti nedraudzīgi.”
Lai gan mušmires ir vienas no indīgajām sēnēm, mežā tās pildot svarīgu uzdevumu.
Mežzinātnes institūta “Silava” pētniece, mikoloģe Dārta Kļaviņa norādīja: “Ir tā, ka viņas palīdz kokiem uzņemt barības vielas, ūdeni, un līdz ar to nodrošina koku augšanu un vitalitāti. Tāpēc tās ir sastopamas tieši mežos.”
Mikoloģe gan cer, ka jaunie biznesmeņi mušmires lasīs tikpat kārtīgi kā ēdamās sēnes, lai nākotnē nenodarītu kaitējumu kokiem.
