Kravu pārvadājumu nozarē Latvija gatavojās “nopietnākām problēmām”, bet tās vēl nav iestājušās. Turklāt salīdzinājumā ar pērno gadu esot redzams 30% pieaugums kravu pārvadājumos, kas saistīts ar pārvadājumiem Kazahstānas virzienā un darbu ar Uzbekistānu, kā arī ārvalstu kompāniju centieniem pabeigt savus darījumus ar Krieviju.
“Līdz ar to mēs īsti vēl nezinām, kā izskatīsies gada otrā puse. Diezga liela nenoteiktība,” atzina Linkaits.
Vienlaikus esot redzami arī jauni pārvadājumu virzieni. Piemēram, no Ukrainas sākušas nākt pirmās labības produktu kravas, kas tiks eksportētas caur Latvijas ostām. “Pagaidām uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas kravas, bet redzam šo virzienu,” sacīja ministrs.
Viņš norādīja arī uz Poliju, kas meklē jaunas iespējas iegādāties ogļu kravas, tostarp izmantojot Latvijas ostas.
Tomēr ministrs atzina – lai gan sliktākais scenārijs nav piepildījies, valstij nāksies dotēt “Latvijas dzelzceļu”, lai infrastruktūra varētu funkcionēt. Viņš neatklāja nepieciešamās summas konkrētu apmēru, vien sacīja, ka nepieciešami desmiti miljoni eiro.
“Kad sākās karš Ukrainā, bija skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk. Un tika veikti aprēķini par to, kādas sekas varētu būt, ja nolaižas dzelzs priekškars un nenotiek kravu pavadājumi ar mūsu kaimiņvalstīm. Sliktākais nav noticis,” sacīja Linkaits.
Šonedēļ Satiksmes ministrija iepazīstinās valdību ar dzelzceļa pārvadājumu izmaiņu scenārijiem.
