Ministrija: Latvija neplāno pirkt elektroenerģiju tieši no Baltkrievijas jaunās AES

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien, 14. augustā, izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES). Lietuva jau paziņojusi, ka tirdzniecības robežu ar Baltkrieviju slēgs. Tomēr Latvijas pusē uzsver, lēmums atvērt tirdzniecības robežu ar Krieviju, lai iegādātos elektroenerģiju no trešajām valstīm tādā veidā, nenozīmē tiešo tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Ministrija: Latvija neplāno pirkt elektroenerģiju tieši no Baltkrievijas jaunās AESZane Mače
    Pirms pāris gadiem Baltijas valstis vienojās, ka tirdzniecību ar trešajām valstīm organizēs caur vienu robežu. Proti, Lietuvas-Baltkrievijas robežu. Taču, kad Baltkrievija paziņoja, ka būvēs Astravjecas AES, Lietuva nolēma tur ražoto elektroenerģiju nepirkt. Tas nozīmē, ka robeža starp Lietuvu un Baltkrieviju tiek slēgta, un Baltijas valstu vienošanas zaudē spēku.

     

    Tagad Lietuva ir neapmierināta ar Latvijas lēmumu atvērt tirdzniecības robežu ar Krieviju. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš uzskata, ka tas mums ir labākais risinājums.

    "Šis lēmums nenozīmē to, ka Latvija pirks Baltkrievijas, šis vienas stacijas saražoto elektrību. Taču tas nozīmē to, ka mēs paturēsim iespēju no Krievijas un Baltkrievijas iegādāties elektroenerģiju tādā pat apjomā, kā mēs to esam darījuši līdz šim," sacīja EM pārstāvis.

    Tirdzniecība notiek anonīmi biržas ietvaros. Tas nozīme, ka Latvija nepērk tieši konkrētas elektrostacijas saražoto elektrību. Bet patērētājiem šāds lēmums nozīme cenu stabilitāti, teica Kauliņš.

    "Proti, mēs nodrošināsim to, ka pēc Astravjecas atomelektrostacijas funkcionēšanas uzsākšanas situācija Latvijas un Lietuvas cenu zonā paliks nemainīga," skaidroja EM valsts sekretāra vietnieks.

    Vienlaicīgi šis lēmums izslēdz risku pārkāpt kādu no starptautiskajām vai Eiropas Savienības tiesību normām.

    Latvija cenšas saglabāt nemainīgu elektroenerģijas piegāžu piedāvājumu, izmantojos Krievijas pārvades līniju starpniecību, norādīja Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

    Arī viņš uzsver, tirdzniecības robežas atvēršanas nenozīmē, ka Latvijai būs tiešā tirdzniecība ar Baltkrieviju. Valdmanis sacīja - ir pāragri teikt, ka Latvijas lēmums var veicināt baltkrievu stacijas komerciālo veiksmi. Tomēr ir arī daži riski. 

    "Latvija šobrīd ir lielākā elektroenerģijas ražotāja no visām Baltijas valstīm, un, protams, mums ir arī komerciālas intereses gan ražot, gan pārdot, un lai konkurence ar kaimiņvalstīmj Baltkrieviju un Krieviju būtu pēc iespējas godīgāka. (..) Protams, mums ir arī interese pašiem ražot vairāk un pārdot," teica Valdmanis.

    Iespējams, mūsu ražotāji nebūs ieguvēji. Taču tādi būs patērētāji, jo varēs rēķināties ar cenu nemainīgumu, sacīja eksperts. Valdmanis sprieda arī, ka kopējā konkurences bilance būs nemainīga. Šis solis nesīs stabilitāti reģionā.

    KONTEKSTS:

    Lietuva Astravjecas AES uzskata par nedrošu un cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

    Lietuvas Seima Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Virgīlijs Poderis izteicis cerību, ka Lietuvas Enerģētikas ministrija darīs visu, lai pārliecinātu Latviju tomēr atbalstīt Lietuvas nostāju.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti