Maizes tirgū - sīva konkurence un aizvien vairāk mājražotāju

Latvijā ir viens no plašākajiem maizes produkcijas piedāvājumiem, jo tirgus ir piesātināts ar ražotājiem, un vietējie maiznieki izjūt patiešam sīvu konkurenci. Maizes cenu, pirmkārt, nosaka iedzīvotāju pirktspēja, kas šobrīd nebūt nav augsta, kā arī ražošanas izmaksas. Lai arī konkurence ir spēcīga, tendence rāda - pēdējos gados līdzās lielajiem ražotājiem aizvien vairāk parādās jauni mājražotāji un ģimenes uzņēmumi, kas cep un arī tirgo maizi.

„Maizes tirgū valda ļoti liela konkurence un, ja mēs paskatāmies uz to produktu dažādību, kāda mums ir pieejama gan lielveikalu plauktos, gan mazajos veikaliņos, gan arī izbraukumos un tirgos, pie mājražotājiem - tad jāsaka ka mums ir fantastiski daudz šo produktu,” Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs stāsta, ka maizes tirgus Latvijā ir piesātināts - gan ar lieliem ražotājiem, kas maizi ražo ar rūpnieciskām tehnoloģijām, gan uzņēmumiem, kur maize top, izmantojot roku darbu, un arvien pieaug arī nelielo mājražotāju skaits.

Biedrībā gan apvienojušies tikai 16 ražotāji, taču kopumā ar vērā ņemamu tirgus daļu valstī ir ap 30 maizes ražotāju. Zemešs stāsta ka maiznieki ir atkarīgi no ekonomiskās situācijas un iedzīvotāju pirktspējas:

„Katrs gads ir atšķirīgs. Bija krīzes gadi, kad patērētāju pirktspēja krietni pazeminājās salīdzinājumā ar vēl iepriekšējiem gadiem, tad jāsaka, ka tagad pirktspēja atkal ir uzlabojusies. Tiesa gan, daļā no veikaliem ir pašiem savas maizes ceptuves kur produkts tiek piedāvāts par ļoti pieņemamām cenām, tad ir arī akciju prece, kur ražotāji piedāvā šos produktus par zemām cenām. Un novērojumi rāda ka liels daudzums maizes tiek pārdots par akcijas cenām un tajā brīdī pircējam maizes izvēlē vairs nopietnu lomu nespēlē ražotāja izvēle, bet gan šī cena. Taču jāsaka - ir vērojamas arī tendences, ka ir pircēji, kas pieturas pie sava produkta un nav jūtīgi pie cenu izmaiņām.”

Maiznīca ''Flora'' Krimuldas novadā ir vidēja lieluma uzņēmums šajā nozarē - ar 80 darbiniekiem. Ceptuves vadītāja Ilze Rinkus skaidro, ka maizes cenu veido ražotāju izmaksas un lielāko daļu aizņem darba algas. Jo mazāks uzņēmums un vairāk iegulda roku darbu, jo lielākas izmaksas:  

„Maizes cena veidojas sekojoši: izejvielu izmaksas sastāda aptuveni 30%, darba algas, transporta izdevumi, enerģija, ražošanas uzturēšana, amortizācija un pārējās izmaksas veido vairāk kā 60% un peļņa maizes ražotājiem ir ļoti neliela tie ir aptuveni 6%.”

Salīdzinājumā ar laiku pirms 10 gadiem situāciju tirgū izmainījušas akcijas preces. To var vērot ikdienā veikalu plauktos, kuri ir tukšāki, ja klāt pielikta akcijas cena. Maiznīcas tirdzniecības vadītājs Jānis Tumens papildina, ka, ņemot vērā lielo konkurenci, šodien maizniekiem nākas strādāt radoši, jo nemitīgi ir jāpapildina sortiments un jāstrādā pie jaunu produktu radīšanas:

Latvijas tirgū dominē lielie ražotāji, kuri piedāvā lielos apjomos saražotu pamatsortimentu par zemākām cenām, savukārt mazie un vidējie ražotāji pamatā piedāvā nišas produktus, piemēram, ar dabīgo ieraugu, gatavotus plaucējot, ar sēklām, ar graudiem. Un, ražojot šos produktus, pamatā tiek izmantots roku darbs, līdz ar to ražošanas process ir ilgāks un gala produkts ir dārgāks.”

Maiznīca „Flora” maizes cenu nav cēlusi kopš 2010. gada un tepat ražoto rudzu maizi arī eksportējot uz Angliju, bet cepumus uz kaimiņvalstīm, Vāciju un Nīderlandi. Tāpat ražo arī ekoloģisku maizes produkciju, taču, lai arī sabiedrībā, šķiet, parādās tendence dzīvot arvien zaļāk un veselīgāk, pircēju šādai maizei un cepumiem Latvijā ir maz augstākas cenas dēļ, stāsta Rinkus:

„Ir ierobežots bioizejvielu piedāvājums tādiem ražotājiem, kā mēs esam. Ir jau daudzas bioloģiskās zemnieku saimniecības Latvijā, bet viņām ir nelieli apjomi, lai mēs varētu saražot cepumus vai maizi pēc mūsu kritērijiem. Tad dažkārt iznāk, ka ir jāved šīs izejvielas no tālām zemēm, kā Vācija, tad šeit jāsaražo un pat citreiz mēs arī to gala bioprodukciju vedam tur atpakaļ, lai pārdotu, jo nodokļu politika Vācijā ir labāka. Tur pārtikas precēm vispār PVN likme ir zemāka. Pie mums tas tā nav, jo, ja tā cena būtu zemāka bioprodukcijai, tad noteikti pircēju būtu vairāk Latvijā.”

Maiznīcas pārstāvji atzīst, ka mazliet bažījas par ziņu, ka tik daudziem vietējiem zemniekiem izsaluši ziemāji lielās platībās, turklāt pārsēšana krietni sadārdzinājusies. Taču galu galā maizes cenu veikalos tas, visticamāk, neietekmēs, saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa arī norāda, ka, veikalā ieejot, mums ir tik daudz atšķirīgu maizes veidu, kā reti kurā valstī. Tiesa gan, iedzīvotāju pirktspēja patiešām ir zema, kas sarežģī ražotāju konkurenci, bet savukārt nodrošina stabilu maizes cenu un pat ar tendenci pazemināties

Kā jau iepriekš uzņēmēji minēja, Latvijā aizvien vairāk parādās mājražotāji un nelieli ģimenes uzņēmumi, kur cep maizi. Arī Rīgā ceptuvē-veikalā „Grauda spēks'' Raimonds Biedrītis ģimenes uzņēmumā ik dienas cep maizi pircējiem un pasūtījumiem no restorāniem. Maiznieks gan atzīst, ka sākums nav bijis viegls, taču šobrīd ar savu nelielo ceptuvi ir apmierināts, jo klientu netrūkstot:

„Mums tas viss notiek lēnām, mēs arī necenšamies pirmajos gados ielīst tirgū un būt visur. Mēs sākotnēji miltu maisījumus ielikām lielveikalu stendā ''Klēts'', bet tur īsti produkcija neaizgāja. Tā lielveikala vieta mūsu produktam nebija īsti piemērota, tas lielveikala pārdošanas apjoms bija tik salīdzinoši mazs ar to, ko mēs varam pārdod, mēs līdz ar to pārtraucām sadarbību, jo tas bija lieks noslogojums uzņēmumam. Es arī mūsu maizi nākotnē neredzu nevienā veikalu ķēdē. Varbūt atvērsim vēl kādu veikalu citā reģionā vai dosimies kādos izbraukumos vai tirdziņos.”

''Grauda spēks'' gan sāka darbību ar graudu malšanu un pilngraudu miltu un miltu maisījumu ražošanu, lai cilvēki paši mājsaimniecībās varētu cept maizi. Tādēļ arī maizes cenu var noturēt vidējā līmenī, jo miltus maļ paši. Raimonds atzīst, ka maizes tirgū maziem ražotājiem svarīgi, lai arī paši būtu labi pārtikas tehnologi  un visu laiku varētu radīt ko jaunu. Turklāt, šai ceptuvei esot turpat veikalā uz vietas, maiznīca saņem tūlītēju atgriezenisko saiti ar patērētāju, kas ir priekšrocība salīdzinājumā ar lieliem ražotājiem.

„Viņiem process ir ļoti ilgs, viņi pasūta miltus, miltus samaļ, miltus piegādā, tad nāk tehnologi un domā receptes. Pēc tam izceptais produkts ir jāpalaiž arī tirgū, viņi taču nevar to darīt vienkārši - sagriezt šķēlītes, viņiem vajag etiķetes un iepakojumu, vajag apjomu, lai nodotu konkrētam apzinātam veikalu tīklam. Savukārt man ir tā - es izcepu miežu karašu un iedodu tepat cilvēkiem pagaršot, ja negaršo, es to vairs tālāk necepu. Es izcepu koriandra maizi, cilvēkiem garšo un es to iekļauju tālākā pārdošanas klāstā,” saka Raimonds Biedrītis.

Piesātinātajos tirgus apstākļos kopumā Latvijā dienā saražo līdz 300 tonnām maizes, lielākoties iekšējam tirgum. Savukārt eksports ir pavisam neliels, un pārsvarā Latvijas maizes produkcijas ražotāji izved sausprodukciju vai rudzu un saldskābmaizi.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti