Panorāma

Paaugstinās bezdarbnieka palīdzības pabalstu

Panorāma

EM rosinās valstij segt darba devēju sociālo iemaksu daļu

Uzņēmēju pesimisms – iepriekšējās krīzes līmenī

LTRK Ekonomikas indekss: Uzņēmēju pesimisms iepriekšējās krīzes līmenī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Gandrīz puse uzņēmēju prognozē, ka tuvāko sešu mēnešu laikā nāksies atlaist daļu darbinieku. Par to liecina pētījumu centra SKDS veidotais Latvijas ekonomikas indekss. Pētījuma aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēju pesimisms ir tuvu tam, kāds tas bija iepriekšējā krīzē pirms desmit gadiem. 

Latvijas ekonomikas indekss mēra uzņēmēju noskaņojumu, iekļaujot gan vērtējumu par pēdējiem sešiem mēnešiem, gan prognozes par nākotni. Pēdējo aptauju pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pasūtījuma pētījumu centrs SKDS veica no 17. marta līdz 6. aprīlim, kad sabiedrības ikdiena jau bija pakārtota cīņai pret Covid-19.

Rezultāti liecina, ka indekss noslīdējis līdz līmenim, kāds tas bija 2008. gada otrajā pusē. Taču jāņem vērā, ka pēdējos sešus mēnešus uzņēmēji vērtējuši pozitīvi, kas indeksu uzlabo. Toties skats uz nākotni ir ļoti pesimistisks.

Vairāk nekā 74% aptaujāto uzņēmumu paredz apgrozījuma kritumu, un 42% rēķinās, ka vajadzēs atlaist darbiniekus. Savukārt kopumā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos paredz gandrīz visi, un 78% ir pārliecināti, ka ekonomiskā aktivitāte kritīsies ievērojami.

"Mēs redzam ļoti, ļoti sliktus rādītājus. Tie rādītāji ir krietni sliktāki nekā iepriekšējās krīzes zemākajos punktos. Tas mani vismaz dara tādu bažīgu par to, kas šobrīd notiek Latvijas ekonomikā," komentēja sociologs Arnis Kaktiņš.

Viņš ir pārliecināts, ka ekonomikas indekss ļauj prognozēt būtisku iekšzemes kopprodukta kritumu, kā arī strauju ienākumu samazināšanos valsts budžetā. Viņš uzsver, ka īpaši slikts noskaņojums šobrīd ir mazajiem uzņēmējiem un eksportētājiem.

"Eksportētāji diemžēl jūtas ļoti, ļoti pesimistiski, un tas viņu pesimisms ir krietni, krietni dziļāks nekā tiem uzņēmumiem, kas pamatā vai pilnībā orientējas uz vietējo tirgu. Un tā ir ļoti slikta ziņa, jo man labpatīk domāt, ka šajos iepriekšējos, salīdzinoši labajos gados mēs lielā mērā esam šeit tik labi dzīvojuši pateicoties eksportētājiem," norādīja Kaktiņš.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš paskaidroja, ka eksportētāju pesimisms saistīts ar situāciju pasaulē.

"Eksportētājiem ir svarīgi ne tikai tas, kas notiek Latvijā, bet vēl svarīgāk, kas notiek tajos tirgos, kuros viņi eksportē. Un mēs redzam, kas notiek pasaulē. [..] Patiesībā mums pat ir tāda maza oāzīte tajā visā vīrusa ārprātā, kas notiek pasaulē," norādīja Endziņš.

Uzņēmēju organizācija cer, ka pētījums būs vēl viens iemesls valdībai domāt par atbalsta pasākumiem. Pēdējā uzņēmēju iecere – valsts varētu darba devēju vietā maksāt daļu sociālo iemaksu.  

"Tad mēs varam cerēt, ka daudz lielāka daļa produktīvo, eksportējošo uzņēmumu izšķirsies nevis atbrīvot darbiniekus, bet turpināt kaut kā strādāt," sacīja Endziņš.

Ekonomikas indekss aprēķināts, aptaujājot 750 dažādu nozaru un izmēra uzņēmumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti