Liepājas reģionālā slimnīca ir viena no divām šādas nozīmes veselības aprūpes iestādēm Kurzemē un vidēji gadā apkalpo aptuveni 15 000 cilvēku. Slimnīcā norādīja, ka maksas pakalpojumi sastāda vien 4% no tās procedūru, izmeklējumu un konsultāciju skaita, viss pārējais ir tās stacionāri un ambulatori sniegtie pamatpakalpojumi. Cenrāža pārskatīšana šogad bija neizbēgama.
Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks skaidroja: "Zināmu iemeslu dēļ, kas ir: viens – siltumapgāde, otrs – elektroenerģija, trešais – PVN paaugstināšana ierīcēm no 12 uz 21 no pagājušā gada, arī darbinieku atalgojumu mēs pacēlām janvārī nevis par 4% kā valstī, bet tik, cik valsts bija solījusi – 10%. Tas viss ir radījis lielu sadārdzinājumu."
Tikai apkures un elektrības sadārdzinājums vien šogad no slimnīcas budžeta prasīs par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Un šī sadārdzinājuma kompensēšanai nolemts par vismaz 20% celt maksas pakalpojumu cenas.
Lielākais sadārdzinājums skar tos pakalpojumus, kam tiek tērēts vairāk elektroenerģijas. Tā, piemēram, galvas, deguna blakusdobumu vai kakla mīksto audu datortomogrāfija bez kontrastēšanas šobrīd maksā 85 eiro, bet turpmāk būs pieejama par 102 eiro.
Pašvaldība, kas ir slimnīcas kapitāldaļu turētāja, pret to neiebilst.
Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova norādīja: "Esam lietas kursā, ka slimnīca plāno šo maksas pakalpojumu cenu celšanu. Jāatzīst, ka tas ir valdes kompetences jautājums, kas vislabāk redz savu saimniecisko darbību un redz, kādā veidā šo ievērojamo cenu celšanās ietekmi nokompensēt."
Līdzīga situācija – tikai ar procentuāli mazāku sadārdzinājumu – ir arī Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, kurā apvienojušās Ventspils, Kuldīgas un Talsu slimnīcas.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis atzīmēja: "Arī mēs esam pārskatījuši cenas šogad pakalpojumiem. Ja paņem visus maksas pakalpojumus, tad apmēram divdesmitajai daļai [esam] mainījuši cenas. Tur ir dažādi – kam par 10%, kam lielāks kāpums. Bet mēs tiešām ļoti rūpīgi skatāmies – tikai tādā gadījumā, ja pieaug izmaksas un pakalpojums kļūst nerentabls."
Nacionālais veselības dienests (NVD) rakstiski informēja, ka ir veselības aprūpes pakalpojumi, ko apmaksā valsts, un maksas pakalpojumi, kas nav NVD kompetence. To cenas NVD nevar ietekmēt.
NVD pārstāve Sintija Gulbe norādīja: "Nodrošinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, gada ietvaros ir pieejams tāds finanšu apjoms, kāds ir piešķirts, apstiprinot valsts budžetu. Ar ārstniecības iestādēm katru gadu NVD slēdz līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu tādā apjomā, kādu ļauj īstenot piešķirtais budžets kārtējam gadam. Šobrīd nav plānots samazināt valsts apmaksāto pakalpojumu grozu."
Dienestā vēl norādīja, ka diskusijas par nākamā gada izmaiņām ir tikai sākuma stadijā.
