Liepājas ostā prāmju kravas – arvien pieaugošs segments; bez maksas uz Vāciju ved arī Ukrainas bēgļus

Neraugoties uz sarežģīto situāciju Ukrainas kara apstākļos un aizliegumiem pārvadāt atsevišķas kravu grupas, Liepājas ostā izdevies piedzīvot kravu pieaugumu tieši "Stena Line" prāmju līnijā Liepāja–Traveminde, Vācijā. Vienlaikus prāmju līnijas operators bez maksas uz Vāciju katru reizi aizved ap 100 bēgļu no Ukrainas. Tikmēr kravu pieaugums saistāms ar prāmju operatora lēmumu līnijā Liepāja–Traveminde–Liepāja izmantot lielāka izmēra kuģus, kas spēj pārvadāt kravas ātrāk, pavadot ceļā īsāku laiku. 

Liepājas ostā prāmju kravas – arvien pieaugošs segments; bez maksas uz Vāciju ved arī Ukrainas bēgļus
00:00 / 04:34
Lejuplādēt

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) SIA "Terrabalt" valdes loceklis Āris Ozoliņš skaidroja, ka situācija pašlaik nav vienkārša un jebkurā brīdī apstākļi var mainīties, var nākties pielāgoties, taču pašlaik kravu pārvadājumi caur Liepājas ostu notiek virzienā arī uz Krieviju.  

"Kravas ir arī tagad uz abām pusēm. Skaidrs, ka  mēs rūpīgi sekojam līdzi sankcijām, tās kravas jau no Vācijas vairs nenāk. Tās nav, bet ir kravas, kas iet uz Krieviju, bet mums lielākoties ir citas valstis – Kazahstāna, Uzbekistāna. Sektorā – Krievija un Baltkrievija, protams, ir kritums, ceram, ka tas karš kādreiz beigsies," norādīja Ozoliņš. 

Saistībā ar sadarbību ar prāmju operatoru "Stena Line" Ozoliņš uzsvēra jaunās iespējas un pakalpojuma ātrumu. Vienlaikus notiek sadarbība, pārvadājot bez atlīdzības kara bēgļus no Ukrainas. 

"Vidēji dienā ap 100 uz katru prāmi, "Stena Line" nodrošina visus pakalpojumus par brīvu, arī "Terrabalt" neņem samaksu par pakalpojumu. Ņemot vērā šo situāciju, kaut arī nezinām, cik ilgi tas būs, bet ukraiņi mums ir jāatbalsta. Ir vasaras un tūrisma sezona, uz Austrumiem nav, bet Vācijas virzienā ir tūristu plūsma, mēs tiekam galā," sacīja Ozoliņš. 

Modernāki un jaunāki kuģi, kas pa ūdens ceļiem savieno Latviju ar Vāciju, kursē jau vairākus mēnešus. Liepājas ostai tas ir būtisks ieguvums, skaidroja Liepājas SEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis. 

"Prāmji ir ērtāki un ietilpīgāki. To mēs redzam arī kravu statistikā Liepājas ostā, ka prāmju kravas ir arvien pieaugošs segments. Virziens ir ļoti nostabilizējies. Transporta kompānijas arvien vairāk izmanto iespēju savu kravu vest nevis pa sauszemes ceļu cauri Polijai, kas prasa šoferiem vairāku dienu braukšanu, tas ļauj samazināt izmaksas," atzīmēja Hmieļevskis.

Prāmju satiksmei ir vēl kāda būtiska priekšrocība, akcentēja Hmieļevskis: "Rūpējoties par dabu, CO2 izmeši, vedot ar kuģi, ir mazāki nekā tad, ja katrs automobilis pārvietojas pa sauszemes ceļiem. Ļoti populāri, ka kravas var uzlikt uz prāmja bez pašiem vilcējiem un autovadītājiem, kas ļauj samazināt izmaksas, atved piekabes, uzved uz prāmja, otrā galā piekabinās vilcējs un aizved tālāk." 

Prāmju līnijas attīstītāji sākotnēji plānoja, ka jau šovasar būtu varēts palielināt Vācijas tūristu plūsmu uz Latviju, taču kara apstākļi vismaz pagaidām to neveicinās, skaidroja "Stena Line" pārstāvis Baltijā, tajā pat laikā sadarbība ar Liepāju un lēmums ieviest ātrākus un lielākus prāmjus bijis pareizs.

"Stena Line" reģionālais direktors Johans Edelmans norādīja: "Ar šiem prāmjiem paaugstinājām pārvadājumu kapacitāti līnijā Liepāja–Traveminde par 40%. Šī prāmju līnija uz Liepājas ostu izrādījusies ļoti veiksmīga, jo, paaugstinoties pārvadājumu iespējām, pieaug arī pieprasījums."  

Kompānija nodrošina pārvadājumus ar diviem prāmjiem "Stena Flavia" un "Stena Livia". Prāmji kursē sešas reizes nedēļā, un brauciens ilgst aptuveni 21 stundu. Kopumā uz prāmja "Stena Flavia", kas šonedēļ bija publiski apskatāms sadarbības partneriem, ir 96 kajītes un 122 pasažieru sēdvietas, un vēl 34 klusajā zonā, kopumā var uzņemt gandrīz 500 pasažierus. Prāmis ir piemērots pasažieriem ar mājdzīvniekiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti