Aktuāli

Pensiju sistēmas eksperte Ruta Zilvere par partiju priekšvēlēšanu solījumiem

Aktuāli

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga par arodbiedrību protestiem

Mencu zvejnieku vidējais vecums jau pārsniedzis 50 gadu slieksni

Liepājā mencu zveja uz izdzīvošanas robežas – zvejnieki gatavojas sagriezt kuģus

Latvijā mencu zvejā darbinieku vidējais vecums sāk pārsniegt 50 gadu slieksni, bet jaunās paaudzes jūrnieki izvēlas strādāt uz lielākiem kuģiem un citur pasaulē. Darba roku trūkuma dēļ Liepājas puses mencu zvejnieki jau apsver iespēju sagriezt zvejas kuģus un pārtraukt mencu zveju.

Lai mūsdienās Latvijā ietu strādāt uz zvejas kuģa, jābūt apsēstam ar zvejošanu vai dzimtā jābūt kādam zvejniekam – tā spriež topošie stūrmaņi, kurus Latvijas Radio uzrunāja Liepājas Jūrniecības koledžā. Jaunie vīrieši mācās pēdējo gadu, un doma strādāt uz zvejas kuģa Liepājā viņiem ne prātā nav nākusi. Tad jau labāk esot braukt tālās jūrās – ķert krabjus un par to mēnesī saņemt vismaz trīs tūkstošus eiro.

Igors un Romāns atklāj, ka viņu mērķis ir tirdzniecības flote „Mēs mācāmies šeit, jo zinām, ka varēsim nopelnīt, bet zvejas flote tā nebūs. Zvejas flotē ir daudz sliktāki apstākļi nekā tirdzniecības flotē. Var arī pasauli apskatīt. Es negribētu iet zvejot,” saka Romāns.

Igors papildina, ka perspektīvas nav tādas, kā tirdzniecības flotē: “Nu, kļūsi par kapteini uz kuģa ar trīs zvejniekiem, bet tik daudz nesaņemsi. Ja strādā lielajā flotē, tad tev vismaz ir kajīte, dušas. Zvejas flotē tā nav.”

Atalgojums un darba apstākļi ir tas, kas nosaka jaunekļu nākamās darba vietas izvēli – “Baltikas” tipa zvejas kuģi, kas būvēti padomju gados, tie noteikti nebūs.

Tieši ar šādu “Baltikas” tipa zvejas kuģi Liepājā strādā SIA „Ervils”  saimnieki. Agrāk jūrā zvejots ar vairākiem kuģiem, pārējie sagriezti, tagad palicis viens „Briedis” – tāds ir kuģa nosaukums, uz kura strādā seši darbinieki.

SIA „Ervils” valdes priekšsēdētājs Ervils Laugalis zvejas nozares nākotni pirms vairākiem mēnešiem zīmēja drūmās krāsās: „Ja runājam par zvejnieku kadriem, skats ir bēdīgs. Lai arī mums te ir Jūrskola, tradīcijas, bet jaunie klāt nenāk, absolventi nenāk uz zvejas kuģiem. Nevaru atcerēties, ka kāds būtu pēdējā laikā atnācis, tikai praksē kādu mēnesi un viss.

Flote, kuģi noveco, arī kadri noveco.”

Arī tad Ervils Laugalis pieļāva iespēju, ka mencu zvejai jāpieliek trekns punkts, ja reiz veidojas šāda situācija. Tagad uz galda stāv oficiāla vēstule Latvijas Zivsaimnieku asociācijai, kurā norādīts:

Izvērtējot situāciju, kāda veidojas Latvijas zvejas flotē un sektorā, kas specializējas uz mencu zveju, lūdzam papildu risinājumus situācijas izvērtēšanā un attiecīgu pasākumu ieviešanā, piemēram, iekļaut Lauku atbalsta dienesta rīcības programmā iespēju zvejas pilnīgai pārtraukšanai ar tālāku kuģu sadalīšanu.

Tātad ir skaidrs, ka zvejnieki pasaka – viņi pat ir gatavi pārtraukt mencu zveju un sagriezt kuģus. Viens no iemesliem ir kadru trūkums.

“Mums trūkst mehāniķis un stūrmanis. Mēs neredzam iespēju, kur viņus atrast.

Ja netiksim jūrā, nezinu, uz ko to novelt,” saka Laugalis.

Taču arī pati menca ir iemesls diskusijām, ko darīt tālāk: „Mencas palikušas izmēros mazas. 85% mencu ir līdz 50 centimetriem. Pārsvarā ir piektais numurs: 39 - 45 centimetri. Tur grūti fileju izgriezt, arī no lielākām ir grūti izgriezt jēdzīgu fileju.”

SIA „Ervils” tehniskais direktors Aleksandrs Kvartenoks stāsta, ka arī šī karstā vasara rada vēl papildu grūtības un ietekmē zveju jūrā. „Neviens nezvejo, jo tā ir sevis mocīšana. Lai sagatavotu zivi pārtikai, tad ir daudz jāiegulda. Lai zivi kvalitātē atvestu mājās šajā karstumā, zivs temperatūrai jābūt +2..+4 grādiem, ārā +30, ūdens virs +20. Šādos apstākļos atvest mājās kvalitatīvu zivi ir ļoti grūti.”

Mencu zvejas kvotas turpina samazināties, spriež zvejnieki.

Tendences rāda, ka 2019.gadā mencu zvejas iespējas plānots samazināt līdz 53%.

Zvejnieks uzskata – ja reiz risinājumus meklē lauksaimniecībā, tādiem jābūt arī zvejniecības nozarē. „Es neredzu pamatu, ka kaut kas būtiski mainīsies mencu zvejā. Ir jābūt iespējai sagriezt kuģi vai pārdot, lai nepaliktu parādā valstij. Tad vismaz normāli beigt šo darbību, jo palīdzība no valsts puses nav bijusi,” saka Laugalis.

Tikko sagatavotā vēstule Latvijas Zivsaimnieku asociācijai ir aicinājums pirmkārt sākt nopietni diskutēt par mencu zvejas un zvejnieku tālāko likteni, lai meklētu kopīgus risinājumus un atbildēt uz jautājumu, vai mencu zvejai ir kādas perspektīvas jau tuvākajā nākotnē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti