Dienas ziņas

Apspriež Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Elektroenerģijas cenu pieaugums satrauc lauksaimniekus

Lauksaimniekus satrauc elektroenerģijas cenu pieaugums

Elektroenerģijas cenu krīze ievērojami ietekmē ne tikai ražotāju, bet arī lauksaimnieku ikdienu. Izmaksām pēdējā pusgada laikā pieaugot vairāk nekā divas reizes, kā arī sekojot līdzi cenu svārstībām biržā, nereti darbu saimniecībās nākas pat uz laiku pārtraukt. Ekonomikas, Labklājības un Zemkopības ministrija plāno nākt talkā.

Baltinavas pusē bioloģiskās saimniecības "Mītkes" īpašniece Velta Mītke apstrādā nepilnus 500 hektārus zemes, un pašlaik saimniecībā elektroenerģiju visvairāk patērē graudu kaltes. "Pēdējo rēķinu vēl neesmu saņēmusi, bet es jau ar bailēm to gaidu, jo mums tieši augusts bija elektrības patēriņa ziņā visražīgākais mēnesis. Arī bija tās briesmīgās stundas, kā mēs visi zinām, tās dārgās. Tieši mums iekrita tajās strādāt, mēs nevaram tā ņemt un atslēgt," sacīja saimniece.

Arī Aivars Trons Ludzas novada Ciblā līdz ar graudaugu un zālāju audzēšanu veic graudu apstrādi un pieņemšanu. Dienā elektrības patēriņš ir vidēji 1000 kilovatstundas.

"Tie lielie lēcieni līdz četri eiro par kilovatu, tajā brīdī mēs bijām spiesti apturēt visus darbus un nogaidīt to stundu. Pa dienas vidu jau bija lēciens līdz pusotram eiro. Saldētavu nevar apturēt vienalga, vai četri eiro par kilovatu vai pusotra. Tas viss atsauksies uz patērētāju," sacīja "Ezerlīču" saimnieks Aivars Trons.

Uzņēmumā "Latvenergo" informēja – iesniegumu skaits par nespēju apmaksāt rēķinus šajā laikā ir pieaudzis, taču pagaidām situāciju par kritisku neuzskata. Uzņēmumā skaidroja, ka pēdējā pusgada laikā elektrības cenu pieaugums vērojams visā Eiropā. To vienlaikus ietekmē vairāki nelabvēlīgi kā dabiski, tā politiski faktori.

"Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis diezgan lielu stresu energotirgos, galvenokārt atspoguļojoties dabasgāzes cenās. Ņemot vērā, ka Eiropā diezgan daudz elektrības joprojām iegūst, izmantojot dabasgāzi, tad tas automātiski sadārdzina šo ražošanas procesu," norādīja "Latvenergo" pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Pirms nedēļas ārkārtas sēdē Saeima nolēma sniegt 50 miljonu eiro lielu atbalstu aptuveni 250 energointensīviem uzņēmumiem. Tāpat rit diskusijas par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu pārcelšanu, un no 1. oktobra automātiski juridiskām personām rēķinos būs kompensēti elektroenerģijas sadales un pārvaldes maksājumi.

"Šobrīd arī no Eiropas Savienības esam saņēmuši apstiprinājumu tai programmai, kas attiecas uz pārstrādi. Ir noteikti kritēriji. Tā nav helikoptera nauda, tas ir tiešām uzņēmumiem, kuri ir cietuši no šīm krīzēm," sacīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Lauksaimnieku viedoklis par veiksmīgākiem energokrīzes risinājumiem gan atšķiras no valdības paustā.

"Kā no otra gala lieta tā sākta. Labāk jau to elektrības cenu normālu noregulēt, kaut kā sataisīt, lai tā nebūtu tik augsta. Nevis sākt no otra gala kaut kādus pabalstus maksāt. Tā man liekas cīņa jau ar sekām," komentēja saimniece Velta Mītke.

"Es domāju, ka mums jārēķinās ar gana dārgu elektroenerģiju un dabasgāzi, visticamākais, arī nākošajā gadā kā minimums," atzina Mucinieks no "Latvenergo".

Kopumā Latvijā iespējams saražot aptuveni 70–80% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Pašlaik rit darbs pie jauna vēja parku būvniecības likuma, tāpat arī tiek skatīti pieteiktie projekti par saules enerģijas parku izveidi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti