ĪSUMĀ:
- EM iecerējusi izmaiņas atbalsta maksājumiem biogāzes stacijām.
- Noteikumi izraisītu, ka lauksaimniekiem valstij jāatmaksā vairāk nekā 55 miljoni eiro.
- Godprātīgi saimnieki OIK krāpnieku dēļ nonākšot ķīlnieka lomā, saka ZM.
- Biogāzes ražotāji palīdz mazināt negatīvo ietekmi uz vidi.
- EM aicina nozari uz dialogu.
Lauksaimnieku biogāzes apvienība, kas pārstāv 20 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus pauž, ka, ja iepriekš minētos EM virzītos grozījumus pieņems, tad biogāzes saimniecībām tarifa samazinājuma dēļ vairs nebūs rentabli strādāt un biogāzes stacijas būs jāslēdz.
SIA “Pampāļi” valdes loceklis un ražošanas vadītājs Mārtiņš Vaļko arī akcentēja, ka no biogāzes saimniecībām valsts var prasīt atmaksāt jau saņemto naudu par obligātās iepirkumu komponentēs pārdoto elektroenerģiju. Apvienība aprēķinājusi, ka līdz gada beigām lauksaimniekiem valstij būtu jāatmaksā vairāk nekā 55 miljoni eiro, savukārt saimniecībai “Pampāļi” šī summa varētu būt ap pieciem miljoniem eiro.
“Ja mēs skatāmies no uzņēmuma viedokļa, tad tie ir ļoti lieli finanšu līdzekļi, kas ir nepieciešami, lai šo atmaksu veiktu.
Sliktākajā gadījumā tas var nozīmēt saimniecības bankrotu. Pašā optimistiskākajā scenārijā, atrodot šo finansējumu, lai šo summu atmaksātu, tas nozīmētu uzņēmuma stagnāciju,” stāstīja Vaļko.
“Pampāļi” biogāzes staciju uzbūvēja pirms deviņiem gadiem. Investīcijas bija vairāk nekā pieci miljoni eiro. Daļa no finansējuma ir aizņēmums, un šīs kredītsaistības ir aktuālas vēl aizvien.
Savukārt SIA “Vecsiljāņi” valdes priekšsēdētājs Juris Sprukulis uzsvēra, ka valsts ir uzņēmusies saistības un valstij tās ir jāpilda. Turklāt ne lauksaimnieki ir tie, kuri OIK sistēmu izmantoja negodprātīgai darbībai. Sprukulis piebilda, ka godprātīgie lauksaimnieki nonākuši ķīlnieka lomā.
“Valsts pat iegūst, jo mēs šobrīd pārstrādājam biogāzes stacijā milzīgus daudzumu kūtsmēslu.
Mūsu saimniecība, piemēram, diennaktī pārstrādā divus dzelzceļa vagonus ar kūtsmēsliem. Ar šo pārstrādi mēs mazinām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas gāzes, kas ir CO2, un samazinām amonjaka gāzes. Par to mēs saņemam sava veida subsīdiju. Bet to, ko Latvijas valsts vēl ir uzņēmusies pret Eiropas kopējiem klimata mērķiem, tad faktiski no šī pārstrādes procesa valsts pēc mūsu aprēķiniem trešdaļu iegūst no tā, ko samaksā mums virs tirgus cenas par elektrību,” klāstīja Sprukulis.
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzsvēra, ka politikas veidotāju mērķis ir skaidrs – samazināt iedzīvotājiem elektrības rēķinus. Tomēr pēc jauno Ministra kabineta noteikumu stāšanās spēkā, viņaprāt, ir ticams scenārijs, ka kādas no saimniecībām bankrotēs.
“Vai tas ir taisnīgi? Tas patiešām ir politiski pretrunīgs jautājums.
Var piekrist biogāzes ražotājiem, ka šajā aprēķinu sistēmā netiek ņemts vērā fakts, ka daudzas no šīm stacijām patiešām apsaimnieko bioloģiskos atkritumus, proti, šajā gadījumā kūtsmēslus, un samazina to ietekmi uz vidi. No otras puses, var piekrist arī politikas veidotājiem par to, ka šī saimniekošana daudzos gadījumos nav notikusi pēc labākajiem principiem,” stāstīja Valdmanis.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts ir skeptisks. Pēc viņa teiktā, jaunie noteikumi būs trieciens visai nozarei, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un biogāzes ražošanu.
“Ja Ekonomikas ministrijai ir zināma kāda konkrēta grupa, kas “shēmo” ar OIK, tad ir jāatrod vainīgie un tie ir jāsoda. Nevar visus mest pār vienu kārti. Mūsu ieskatā, nav pieļaujams tik bieži mainīt noteikumus bez nopietniem vērtējumiem, pildot kādas partijas programmas uzstādījumus. Pat ja šie Ministru kabineta noteikumi nonāks līdz valsts sekretāru sanāksmei, es domāju, ka jebkuram ir skaidrs, ka šādā veidā to nevar darīt,” norādīja Eglīts.
Viņš pauda kritiku, ka attiecībā uz OIK noteikumi mainās katru gadu un tas nav roku rokā ar valdības uzstādījumu veidot pārskatāmu nodokļu politiku. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns norādīja, ka tracis sacelts par agru un strauju. Ministrija ir atvērta diskusijai ar nozari.
“Mēs neesam mēģinājuši šo jautājumu trieciena tempā virzīt uz Ministru kabinetu un censties apiet nozari. Mēs esam saņēmuši vairākus komentārus, ierosinājumus, precizējumus.
Mēs tos šobrīd vēl vērtējam. Uztvere, ka viss ir slikti un neko nevajag mainīt, tas nav risinājums, uz ko ejam. Mums ir jāapsēžas pie galda un jāizrunā, kāds ir labākais risinājums, ko šajā situācijā var atrast. Tas ir tas, uz ko mēs aicinām nozari. Nākt ar konstruktīvu risinājumu un pateikt, kā salabot, nevis pateikt, ka tas, kas ir izstrādāts, ir slikti.”
Šaicāns teica, ka valsts sekretāru sanāksmē šis jautājums varētu nonākt nākamā gada sākumā.
