Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome kopsapulcē plāno pieņemt lēmumu Saeimai un valdībai pieprasīt noteikt ārkārtas situāciju pārtikas nozarē, kā arī atsevišķai pārtikai piemērot 5% PVN likmi.
Organizācijā uzsvēra, ka situācija ir nopietna, jo energoresursu sadārdzinājums radot graujošu ietekmi uz tautsaimniecību un pārtikas nozari.
“Mēs gribam, lai būtu dinamiskāka kustība. Ilgu laiku mēs strādājam ar PVN likmes samazināšanu. 24 Eiropas valstis to ir izdarījušas. Mēs esam četri, kas spītīgi stāvam pretī un sakām: nē, nē, vēl nē,” sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Savukārt, ja ārkārtas stāvokli nozarē nenoteiks, sekas būšot traģiskas. “Tieši iedzīvotājiem būs dārgāka pārtika, nebūs nekādu kompensējošo mehānismu,” sacīja Treibergs.
Uz LOSP sēdi aicināti arī Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. “Mēs ceram, ka būsim sadzirdēti un kaut kādi risinājumi tiks pieņemti. Ja ne, tad nāksim kopā visas lauksaimnieku organizācijas un lemsim par turpmākajiem soļiem. Mēs negribam atstāt šo valsti kā tuksnesi, kur nebūs ne ražošanas, ne pārstrādes. Mums ļoti svarīgi ir saglabāt katru cilvēku. Mēs negribam, lai šie pārstrādes uzņēmumi paliktu tukši, veidotos bezdarbnieku rindas. Mums tomēr ir jādomā, kā šo krīzi pārvarēt,” pauda LOSP vadītājs.
Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs vietnieks Ilmārs Šņucins norādīja, ka Latvijā neplāno samazināt PVN likmi pārtikai. Tā ir politiska izšķiršanās, un Finanšu ministrija PVN likmes samazinājumu neredz kā efektīvu instrumentu nozares problēmu risināšanai.
“Pirmkārt, tas samazina valsts rīcībā esošos līdzekļus, lai sniegtu konkrētu, mērķētu atbalstu,” sacīja FM pārstāvis.
“Otrs – ja skatāmies uz nozares problēmām, kas izgaismojušās, redzam, ka [PVN samazināšana] tās risinātu diezgan ierobežotā apjomā, jo labums no cenu samazinājuma, pirmkārt, sadalītos starp patērētāju, ražotāju, tirgotāju. Otrkārt, ieguvēji no importa puses būtu tikpat lielā mērā vietējiem ražotājiem. Tas konkurences situāciju, uz ko īpaši norādījuši, starp valstīm neuzlabotu,” skaidroja Šņucins.
