Dienas ziņas

Neaizliegs nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas

Dienas ziņas

Krastmalā svin vasaras saulgriežus

Pētījums par lēmumu pieņemšanu finanšu lietās

Latvijas students Londonā piedāvā idejas cilvēku atturēšanai no ātrajiem kredītiem

Viena no problēmām ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir neracionāls optimisms - cilvēki ir pārāk optimistiski, vērtējot savas iespējas vinnēt loterijā vai prognozējot ienākumus nākotnē, sistemātiski ignorējot negatīvos faktorus. Par to savā pētījumā pārliecinājies Londonas Ekonomikas augstskolas sociālās politikas maģistrantūras students Aleksandrs Blūms.

Viņš piedāvā vairākas idejas, kā veicināt patērētāju racionalitāti lēmuma pieņemšanas brīdī, īpaši, kad ir vēlme ņemt ātro kredītu.    

Ar pētījumu "Latvijas patēriņa kredītu tirgus analīze no uzvedības ekonomikas skatpunkta” Aleksandrs Blūms iepazīstināja pirmajā Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku konferencē Londonā, kas sarīkota ar vēstniecības un vairāku Latvijas iestāžu atbalstu.

Blūms piedāvā vairākas idejas, kā veicināt patērētāju racionalitāti lēmuma pieņemšanas brīdī.

“Piemēram, tad, kad cilvēkiem sūta atgādinājuma īsziņas par to, ka viņiem ir jāapmaksā kredīts, teksts būtu nevis "jums jāapmaksā tāda un tāda summa līdz tādam datumam" bet "jūs procentos zaudēsiet, teiksim, 200 eiro, ja jūs līdz mēneša beigām nesamaksāsiet kredītu”. Un tādējādi ideja, ka cilvēki zaudēs naudu, būs daudz motivējošāka, nekā vienkārši atgādinājums samaksāt kredītu,” stāstīja Blūms.

“Vēl viena ideja bija par mentālo uzskaiti, ka cilvēkiem nauda galvā stāv dažādos plauktiņos, tāpēc atrasti 20 eiro ir vieglāk iztērējami, nekā nopelnīti 20 eiro. Kad cilvēki pērk kādu sadzīves preci, izdarīt tā, lai nav tā, ka paraksta līgumu un viņiem pienāk tā prece, bet, kad tu paraksti kredītlīgumu un tā nauda ienāk tavā kontā, tev rodas piederības sajūta tai naudai un tu esi motivētāks veikt racionālus pirkumus pēc tam par to naudu,” klāstīja Blūms.

“Un pēdējais risinājums ir tāds, ka kreditoriem ļoti patīk apslēpt procentu likmes garos blokos ar tekstu "termiņi šim kredītam", un tur kārtīgs paragrāfs ar maziem burtiņiem, kur ir apslēptas procentu likmes. Un viens no risinājumiem ir līdzīgi kā dažās valstīs ir ēdiena marķējumiem “luksofora marķējums”, teiksim, zaļš ir laba procentu likme, dzeltens - tāda vidēja, un tad sarkans būtu slikta procentu likme. Un tad patērētāji, ieraugot reklāmu, uzreiz zinātu, vai tas ir veselīgs kredīts, vai tā procentu likme viņiem ir izdevīga vai nav,” piedāvāja Blūms.

Pēc Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijas datiem, Latvijā vispārīgais finanšu pratības līmenis pēdējos gados, salīdzinot ar citām valstīm, turas ap vidējo. Sliktākais rādītājs ir relatīvi zemais skaits ar mājsaimniecībām, kas veido iekrājumus.

“Latvijā ir diezgan spēcīgs lobijs no nebanku aizdevējiem, bet, attiecinot šīs idejas uz patēriņa kredītu tirgu, daļu no šiem kredītiem izsniedz bankas. Bankas droši vien būtu priecīgas, ja daudzas no šīm lietām tiktu ieviestas, jo tas veicinātu atbildīgu aizņemšanos, kas arī izspiestu no tirgus nebanku aizdevējus,” pieļāva Blūms.

Viņa ieteikumi izraisīja lielu interesi valsts institūciju pārstāvjiem,  izsakot vēlmi sadarboties ar pētījuma autoru, lai kopīgi meklētu netradicionālus risinājumus.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju projektu departamenta Projektu attīstības nodaļas vecākā projektu vadītāja Arta Krūze atzina, ka viņai patika, kā Blūms “pasniedza savu ideju, arī raksturojot cilvēka uztveri un to, kā cilvēki domā”.

“Un tas bija aizraujošs moments, kuru mēs parasti mēģinām notušēt, bet tā ir tā patiesība. Mēs pie sevis to vienmēr esam domājuši, bet mēģinām arī noslēpt paši no sevis,” sacīja Krūze.  

Regulāras kampaņas un informācija medijos nemaina to, ka ātros kredītus cilvēki ņem arvien vairāk un pat tad, kad atmaksāt tos nespēj. Savukārt kreditētāji par ienākumu līmeņa patiesumu nepārliecinās un arī neapņemas to darīt turpmāk.  

Jau vairākus gadus pieaugums izsniegto kredītu apjomā stabili palielinās. Piemēram, pirms četriem gadiem no ātro kredītu kompānijām cilvēki aizņēmušies 140 miljonus eiro, bet pērn – par teju simts miljoniem vairāk.

Ar savlaicīgu naudas atmaksu klājies tik grūti, ka 43% parādnieku termiņu vajadzējis pagarināt pat trīs un vairāk reižu. Pirms gada vai diviem šis rādītājs bija labāks. Bez neviena pagarinājuma naudu izdevies atdot 36% kredītņēmēju, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati. Šo datu precizitāti apstrīd Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, kas apvieno ātro kredītu kompānijas. Viņu dati uzrāda, ka veiksmīgi atdoti ir 64% aizņēmumu. Asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš arī nedomā, ka pagarināšana vienmēr liecina par nespēju atmaksāt.

Patērētāju tiesību sargi padziļināti analizējuši 150 kredītu lietas. Secināts, ka pusē gadījumu naudu ,visdrīzāk, nevarēs atļauties atmaksāt.    

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti