Šā gada astoņos mēnešos "Latvijas dzelzceļš" pārvadājis 12,2 miljonus tonnu kravu, un tas ir par 20% mazāk nekā pērn. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka kravu apjoma kritums ir likumsakarīgs.
"Pirms 10 gadiem "Latvijas dzelzceļš" pārvadāja 50, 60 miljonus tonnu gadā. Šobrīd mēs varam runāt par aptuveni 20 vai nedaudz vairāk, tā kā tas kritums bijis ārkārtīgi liels.
Galvenais iemesls ir Krievijas stratēģiskā vēlme savu kravu eksportu virzīt caur savām ostām un šo lēmumu mēs nekādā veidā nevaram ietekmēt. Vienlaikus alternatīvu kravu ir salīdzinoši maz – ar Vidusāziju vai Baltkrieviju. Ar Baltkrieviju politiskās attiecības šobrīd ir sarežģītas, līdz ar to faktiski paliek neliels apjoms iekšējo kravu un tas arī nosaka rezultātu," skaidroja ekonomists.
"Latvijas dzelzceļa" pārstāve Ieva Kārkliņa stāstīja, ka pērn pa dzelzceļu tika pārvadāts par 42% mazāk kravu nekā 2019. gadā. Kravas no Krievijas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem pārvadājumiem – 60%, seko Baltkrievija ar 27%.
"Protams, Krievijas ievesto kravu apjoms pēdējo gadu laikā ir samazinājies Krievijas iekšzemes ostu attīstības rezultātā. Tomēr zināms kravu apjoms saglabājas un "Latvijas dzelzceļš" strādā arī pie tā attīstības. Arī Baltkrievija ir mūsu stratēģiskais partneris un mēs ar viņiem turpinām sadarboties. Mēs strādājam arī pie mērķa tirgu un kravu segmenta diversifikācijas, klientu piesaistes jaunos tirgo Polijā, Skandināvijā un citās vietās," stāstīja uzņēmuma pārstāve.
Kravu apjoma samazināšanās dēļ "Latvijas dzelzceļš" pērn optimizēja izmaksas un atlaida daļu darbinieku. Pagājušajā nedēļā "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji viesojās Ukrainā, lai runātu gan par kravu apjoma palielināšanu starp Latviju un Ukrainu, gan arī pasažieru vilcienu kustības atjaunošanu.
"Tika pārrunāta iespēja atjaunot pasažieru pārvadājumus maršrutā Kijeva – Rīga. Tāpat "Latvijas dzelzceļa" meitas sabiedrība "LDz ritošā sastāva serviss" parakstīja sadarbības līgumu ar Ukrainas "Interrail", kas ļaus piedāvāt uzņēmuma lokomotīvju un vagonu remontu pakalpojumus Ukrainas tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūra un diezgan apjomīgs ritošais sastāvs," teica Kārkliņa.
Satiksmes ministrijas (SM) eksperts Andris Maldups vērtēja, ka Ukraina varētu caur Latviju eksportēt graudus, bet Latvijas mērķis ir sadarboties arī ar citām Melnās jūras reģiona valstīm.
"Turcijas preces Eiropā ir daudz un plaši izplatītas, tās mēs ceram piesaistīt, un, galvenais, ka tas pilnībā atbilst arī Ukrainas interesēm kāpināt savu tranzīta potenciālu. Ir arī dažādas starpvaldību komisijas, transporta darba grupas ir izveidotas un aktīvi strādā gan ar Kazahstānu, gan Uzbekistānu. Šie ir galvenie tirgi austrumos, ar ko mums jāturpina strādāt, lai meklētu katru iespējamo kravu," sacīja ministrijas pārstāvis.
Augošs segments kravu pārvadājumos ir iekšzemes pārvadājumi, kas pērn auga par 18%, bet šogad septiņos mēnešos - par 15%.
"Jācenšas arvien vairāk kravas novirzīt no autotransporta uz dzelzceļa transportu, kas mums palīdzēs arī sasniegt klimata mērķus. Iekšzemes kravas, pirmkārt, ir graudi, kas diezgan strauji novirzās no autotransporta uz dzelzceļu. Bet arī dažādi celtniecības materiāli un kokmateriāli. Dzelzceļš ir uzsācis jaunu projektu – kopš maija mēneša ir regulāra satiksme ir ar treileru pārvadājumiem uz Liepāju. Treileris bez vilcēja tiek vests pa dzelzceļu uz ostu, tālāk ar prāmi uz Vāciju," teica SM eksperts.
Maldups vērtēja, ka kopumā situācija tranzīta nozarē nav tik slikta, kā tas parādās statistikas datos, jo ostās, īpaši Liepājā un Ventspilī, attīstās industriāli uzņēmumi un rodas jaunas darba vietas.
"Īpaši Liepājā un Ventspilī vairāk nekā 2/3 nodarbināto strādā industriālos uzņēmumos, kas ražo preces, pārsvarā eksportam paredzētas preces. Ne jau tās tonnas mums ir svarīgas, bet lai cilvēkiem būtu darbs. Ir gan kokapstrādes, gan metālapstrādes rūpnīcas, dažādu būvniecības elementu rūpnīcas, pat moduļu mājas veido. Komplektē automašīnas, kas tīra ielas un ražo komplektējošās detaļas. Liepājā izveidojušies ļoti lieli industriālie parki, kur strādā diezgan daudz dažādi uzņēmumu," sacīja SM pārstāvis.
"Latvijas dzelceļš" uzsācis kravu pārvadājumus arī no Ķīnas. Sadarbībā ar Latvijas Pastu pa dzelzceļu 300 reisos piegādāti e-komercijas sūtījumi, kravas ceļo tālāk arī uz Kaļiņingradu.
