2004.gadā cilvēka darbs Latvijā izmaksāja vidēji 2,7 eiro stundā, bet 2017.gadā tie bija 8,1 eiro stundā, vēsta "Eurostat". Vidējais rādītājs 15 ES valstīs (tā sauktajā vecajā Eiropā) saskaņā ar Rus.Lsm.lv aprēķiniem bija attiecīgi 24,2 eiro un 30,8 eiro.
Tādējādi 2004.gadā stundas darbaspēka izmaksas Latvijā, salīdzinot ar "veco Eiropu", bija par 21,5 eiro mazākas, bet 2017.gadā – par 22,7 eiro mazākas.
Laikā no 2004.līdz 2017.gadam Latvijai izdevās apsteigt tikai vienu valsti – kaimiņos esošo Lietuvu: pirms 13 gadiem darbaspēka stunda Latvijā maksāja par 0,5 eiro mazāk, bet pērn – par 0,1 eiro vairāk nekā kaimiņos.
Tāpat Latvijai šo gadu laikā izdevies atrauties no pašām nabadzīgākajām ES valstīm – Bulgārijas un Rumānijas, kas ES uzņemtas 2007.gadā. 2004.gadā Latvija apsteidza Bulgāriju par 1,1 eiro, bet 2017.gadā – par 3,2 eiro, bet Rumāniju par attiecīgi 0,8 eiro un 1,8 eiro, liecina Rus.Lsm.lv aprēķini.
Cik lielā mērā atšķiras darbaspēka stundas izmaksas Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm (2004.un 2017.gadā (eiro))
Turpretim Igaunija palielinājusi savu atrāvienu no Latvijas – kaimiņvalstī darbaspēka stunda 2004.gadā maksāja par 1,6 eiro vairāk, bet 2017.gadā – jau par 3,6 eiro vairāk nekā mūsu zemē.
Ar valstīm, kas agrāk bija vai tagad ir galvenie virzieni no Latvijas emigrējošajam darbaspēkam, darbaspēka izmaksu plaisa pieaugusi: no 24,1 līdz 26 eiro ar Vāciju, no 26,9 līdz 34,4 eiro ar Dāniju, no 26,3 līdz 28,5 eiro ar Zviedriju un no 22,6 līdz 22,9 eiro – ar Īriju.
Izņēmums ir Lielbritānija – šajā gadījumā plaisa sarukusi no 18,9 līdz 17,6 eiro, kas, iespējams, saistīts ar mārciņas kursu (pārrēķinot eiro, pēc "Eurostat" datiem, darbaspēka stundas izmaksas Lielbritānijā no 2015.līdz 2017.gadam saruka no 29,7 eiro līdz 25,7 eiro).
Tiesa, ja 2004. gadā darbaspēka stunda Latvijā izmaksāja 11% no tā, cik par to attiecīgi maksāja "vecajā Eiropā", tad 2017.gadā tie jau bija 26%.
Proti, pirms 13 gadiem darbinieks Latvijā izmaksāja vien vienu desmito daļu no tā, cik izmaksāja darbinieks Vācijā, Nīderlandē, Austrijā vai Somijā, bet 2017.gadā – jau ceturto daļu.
"Eurostat" apkopojumā iekļauti visu nozaru uzņēmumu dati, izņemot valsts sektoru un lauksaimniecību, kur ir ne mazāk par 10 darbavietām.
