Patlaban pa Latvijas autoceļiem atļauts pārvietoties kravas automašīnām, kuru svars nepārsniedz 24 tonnas, savukārt pa dzelzceļu var pārvadāt arī smagākas kravas, kas uzņēmējiem ir izdevīgāk. Tāpēc jau vairākus gadus risinātas sarunas par kombinētas kravu plūsmas izveidi – proti, smago automašīnu auduma treileri kādu ceļa posmu varētu veikt arī pa dzelzceļu. Šonedēļ Liepājas ostā tika sagaidīta pirmā šādi nogādātā krava no Krievijas, kas tālāk ar uzņēmuma “Stena Line” prāmi devās uz Vāciju.
Liepājas ostā līdzās dzelzceļa sliedēm burtiski dažu minūšu laikā ar ceļamkrāna palīdzību piekabe jeb treileris, kādu ierasts redzēt aiz smagajām kravas automašīnām, tiek pārcelta no dzelzceļa vagona uz automašīnas platformu.
"Tas ir pirmais gadījums Latvijā, kad ir atvests kontreilera vagons ar treileri virzienā no Maskavas uz Liepāju. (..) Visa pasākuma būtība ir pārbaudīt infrastruktūru, muitas procedūras, un nākotnē, protams, pozicionēt šo projektu, kuram ir ļoti daudz dažādas pievienotās vērtības, sākot ar šoferu daudzumu, un rast cilvēkiem priekšstatu par iespējamību šādu pakalpojumu sniegšanai tuvākā vai tālākā nākotnē," sacīja "Stena Line" komercdirektors Oskars Osis.
Krievijā esot divi šādi vagoni, ar kuriem tiek veikti iekšējie pārvadājumi, stāstīja prāmju operatora pārstāvis. Tajā pat laikā pasaulē tā jau ir normāla prakse, kas tagad varētu strādāt arī Liepājas ostā.
"Šī kontreilera ideja, ka nav vajadzīga kravas mašīna, kur šoferis ilgstoši stāv uz robežām, tas ir arī ekoloģisks jautājums... cik daudz dīzeļdegvielas nodeg katrai kravas automašīnai. (..) Domāju, ka tas ir svarīgi, ka no Krievijas puses nāk iniciatīva. Tas savienojums ar Eiropu, pārvadājot kravas piekabes bez vilcēja, bez kravas mašīnas un šofera, man liekas, ka tam ir nākotne," pauda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos Uldis Sesks.
Samazināsies izmaksas, tas būs videi draudzīgāk un ātrāk, sprieda Sesks.
"Pirmkārt, tas varētu atslogot mūsu autoceļus. Ja mēs domājam zaļi, tad katrā ziņā mēs runājam par oglekļa dioksīda izmešiem. Tas tiešām būtu ļoti vērtīgi mūsu dabai," par ieguvumiem stāstīja AS „Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Viņš uzsvēra, ka jādomā, kur šādas platformas varētu nomāt vai ražot. Zināms, ka tādas platformas ražo, piemēram, Somijā.
"Šobrīd lielākā problēma ir, ka nav tehniskais nodrošinājums šādu pārvadājumu veikšanai. Līdz ar to ir jāatrisina jautājums, kur mēs ņemsim platformas, lai veiktu šāda veida pārvadājumus. Ja to jautājumu atrisinās, tad, protams, būs interesanti un izdevīgi visiem," sacīja Kleinbergs.
Vēl viena lieta, kas jāatrisina valdības līmenī, ir izmaiņas likumdošanā par jau pieminēto Latvijas autoceļu kravnesības limitu līdz 24 tonnām. Kravu loģistikā strādājošie uzskata, ka atsevišķās vietās šis limits būtu jāpalielina līdz 28 tonnām, kā tas esot, piemēram, Zviedrijā.
"Lai automašīnas ar 28 tonnu kravnesību var tikt klāt pie dzelzceļa infrastruktūras. Tālāk kravnesības ierobežojumi vairs nepastāv. Tas dotu impulsu kravu pieaugumam līdz 20%," norādīja klastera “Krievija/Eirāzija” ģenerāldirektors Aivars Tauriņš.
Svinīgi sagaidot pirmo pa dzelzceļu atvesto kravas treileri, prāmju operators "Stena line" paziņoja, ka augusta vidū no Liepājas atklās jaunu prāmja līniju – Liepāja – Kārlsrūna – Traveminde. Uz Vācijas pilsētu Travemindi prāmis pasažierus un kravas ved jau piecas reizes nedēļā, bet Zviedrijas pilsētas Kārlsrūnas ostā piestās reizi nedēļā. Prognozēts, ka dažāda veida kravu plūsma jaunajā virzienā būs intensīva.
"Kārlsrūnas virziens dod iespēju tiem ražotājiem, kas no Dānijas un Zviedrijas grib pārvest kravas uz Latviju un tālāk. Liepājā ir daudz Skandināvijas uzņēmumu, arī viņiem eksporta potenciālu, ražošanas apjomus veicinās šīs prāmja līnijas atklāšana," uzsvēra Sesks.
Jau izskanējis, ka Latvijas kravu pārvadātājiem šogad bija jāpiedzīvo straujš kravu apjoma kritums, tāpēc jaunu virzienu un pārvadāšanas veidu attīstība šobrīd ir ļoti svarīga.
