Latvijā CO2 emisijas 2020. gadā samazinājās par 15%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Enerģētikas sektora radītās CO2 emisijas 2020. gadā samazinājās par 15%, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajā datu krājumā “Latvijas vide skaitļos 2021.gadā: klimata pārmaiņas, dabas resursi un vides kvalitāte”.

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē 6 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta jeb 60% līdz 70% no visa radītā piesārņojuma. Lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu veido oglekļa dioksīds (CO2), kas galvenokārt rodas fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze u.c.) sadedzināšanas procesā. 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu CO2 emisijas samazinājās par 1,44 miljoniem tonnu jeb 15%.

CO2 intensitāte Latvijā turpina pakāpeniski samazināties, un 2020. gadā bija par 8,7% mazāka nekā 2019. gadā. Pēdējos 10 gados CO2 intensitāte samazinājusies par 40%. Transporta sektorā radītās emisijas 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 6,1%.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

2021. gadā vidējā Eiropas Savienības CO2 emisiju kvotas cena Eiropas enerģijas biržā bija 54,13 eiro par tonnu CO2 ekvivalenta, bet 2020. gadā tā bija 2,2 reizes mazāka – 24,37 eiro. Kopš 2017. gada cena pieauga 9,3 reizes no 5,80 līdz 54,13 eiro par tonnu CO2  ekvivalenta.

Enerģētikas atkarība Latvijā 2020. gadā bija 45,5%, un gada laikā tā palielinājās par 1,6 procentpunktiem.

Starp Baltijas valstīm visaugstākā enerģētikas atkarība ir Lietuvai – 2020. gadā 74,9%, bet Igaunijā – 10,5%. Enerģētikas atkarības rādītājs procentos parāda, cik liels energoresursu īpatsvars ir jāimportē, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc energoresursiem valstī.

2022. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu dabasgāzes vidējā cena ar nodokļiem pieauga par 23,8 eiro jeb divas reizes no 23,4 līdz 47,2 eiro par gigadžoulu (GJ) mājsaimniecībām, kas patērē ne vairāk kā 20 GJ gadā. Mājsaimniecībām, kas patērē vairāk par 20 GJ gadā, cena par GJ palielinājās par 8,5 eiro, sasniedzot 20,5 eiro ar nodokļiem.

Dabasgāzes vidējās cenas mājsaimniecībām pieejamas OSP datubāzē ENC020.

2021. gadā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena vidēja izmēra mājsaimniecībām bija 0,1645 eiro par kilovatstundu, kam sekoja Igaunija ar 0,1632 un Lietuva ar 0,1413 eiro par kilovatstundu.

Savukārt vidēja izmēra galalietotājiem, kas nav mājsaimniecības, cena bija viszemākā starp Baltijas valstīm jeb 0,143 eiro par kilovatstundu.

Elektroenerģijas vidējās cenas mājsaimniecībām pieejamas OSP datubāze ENC040.

Pēdējos 10 gados no atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā Latvijā ir visaugstākais Baltijas valstīs.

2020. gadā Latvijā tas bija 42,1%, pārsniedzot nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķa vērtību 40%.

Latvijā gandrīz pusi no kopējās valstī saražotās siltumenerģijas iegūst Rīgā, bet reģionos saražo līdzīgus siltumenerģijas daudzumus. Taču pēc patērētā kurināmā veida Rīgā lielāko daļu jeb 62,7% veido fosilie kurināmie. Savukārt Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē vidēji 88% no izmantotā kurināmā ir atjaunīgie energoresursi. Latgalē siltumenerģijas ražošanā izmanto gandrīz vienādu proporciju no fosiliem un atjaunīgiem energoresursiem, attiecīgi 44,9% un 55,1%.

Saražotās siltumenerģijas īpatsvars pēc patērētā kurināmā reģionos, novados un valstspilsētās: OSP datubāze ENB200.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti