Eiro fokusā

Situācija pensiju fondos Covid-19 izraisītās krīzes dēļ

Eiro fokusā

Iespējas pēc pašvaldību reformas ieguldīt līdzekļus uzņēmējdarbības un reģionu attīstībā

Latgalē zemnieki vēlas gan lielākus tiešmaksājumus, gan lielāku atbalstu “mazajiem”

Latgalē zemnieki vēlas lielākus tiešmaksājumus un lielāku atbalstu mazajiem saimniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvji nav apmierināti ar Eiropas Savienības (ES) piedāvāto nākamās septiņgades finansējuma sadali un kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem joprojām nesasniedz 90% no ES valstu vidējo atbalsta līmeņa, un mērķis ir panākt līdzvērtīgus tiešmaksājumus ar citām ES valstīm. Latgalē uzrunātie  lauksaimnieki vēlas Latvijā ne tikai lielākus tiešmaksājumus, bet arī lielāku atbalstu arī mazajiem zemniekiem.

Ciblas novada zemnieku saimniecības "Ezerlīči" nodarbojas ar graudu un zālāju sēklas audzēšanu. Saimniecības īpašnieks Aivars Trons atzina, ka nākotnē gribētu redzēt Latvijā vairāk tieši ražojošo lauksaimnieku. Viņaprāt, jādomā par savas ražošanas atbalstīšanu, protekcionismu, jo tas ir visā Eiropā, kad valsts atbalsta savus ražotājus un pašmāju produktu ražošanu.

Trons uzskata, ka saimniecības turpmākajai attīstībai un spējai konkurēt starptautiskajā tirgū galvenais šķērslis ir tiešmaksājumu nevienlīdzīgā sadale starp ES valstīm.

"Es domāju, ka valstij vispirms ir jācīnās par savas valsts interesēm, jo pašreiz piesolītais finansējums ne tuvu nav tam, kādu mums solīja, stājoties Eiropas Savienībā. Pēc labākajām prognozēm, mēs tikai 2027. gadā varētu sasniegt 77% no Eiropas vidējā platību maksājuma," teica zemnieks.

Preiļu novada Pelēču pagasta piemājas saimniecības "Lielezeriņi" saimnieks Donats Valainis ir tā saucamais "mazais zemnieks" un kopā ar ģimeni apsaimnieko nedaudz vairāk kā 30 hektārus (ha) zemes, audzē gaļas lopus. Viņš pārliecināts, ka mazo lauksaimnieku atbalsts ir pārāk mazs, lai saimniecība varētu attīstīties.

"Par subsīdijām zemnieks nevar nopirkt 10 ha zemes. Subsīdijas ir pārāk mazas," teica Valainis. "Pirmām kārtām, ir jāatbalsta tie mazie zemnieki, kuri paliek uz vietas. Mazajam jādod iespēja darboties. (..) Ja mazie sāks dzīvot, viņiem apkārt dzīvos pārējie, augs ģimenes un attīstīsies arī zemkopība. Strādnieku arī nav te uz vietas, kas ir viena no galvenajām problēmām. Tehnika jau ir."

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka pašlaik Latvijas valdībai ir jācenšas panākt izmaiņas ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma sadalē, un tad jau varēs lemts, kā šos līdzekļus sadalīt savā valstī. Šos jautājumus "Zemnieku saeima" aizpagājušajā nedēļā pārrunāja tikšanās laikā ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība").

"Platību maksājumi Latvijā ir bijuši vieni no zemākajiem Eiropā, un mums tagad ir jādara viss, lai panāktu pēc iespējas lielāku lauksaimniecības budžetu nākamajam periodam.

Tādas lielas izmaiņas pašreiz nav plānotas, jo Eiropā netiek runāts par kardinālu lauksaimniecības politikas maiņu. Tās varbūt ir tikai uzsvaru maiņas,"

klāstīja biedrības pārstāve.

ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam provizoriski plānots, ka Latvijas tiešmaksājumu apjoms perioda beigās būtu 77% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Lai Latvija sasniegtu vismaz 90%, ir nepieciešami papildu 267 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti