Latgalē joprojām ir lielākais bezdarbs un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar Rīgu ir gandrīz trīs reizes mazāks, bet vidēji Latvijā – gandrīz divas reizes mazāks. Tāpēc raugoties uz Latgales lauku teritoriju, arvien biežāk var ieraudzīt tukšas, pamestas mājas, slēgtas skolas un trūkumu.
„Diemžēl valsts politika bija visu laiku vērsta gan darbaspēkā, gan finanšu resursu izpumpēšanā un novirzīšanā tuvāk Rīgai. Mēs esam pazaudējuši resursus, (..) Latgale ir izsūkta totāli,” atzīst Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins.
Lai Latgales ekonomiskā situācija uzlabotos un iedzīvotāju skaits nesaruktu, bet palielinātos, pēdējos gados valstiskā līmenī Latgalei tiek pievērsta uzmanība. Gan piešķirot papildu finansējumu, gan domājot par citiem atbalsta mehāniskiem.
Kā, piemēram, likumprojekts, kas paredz izveidot speciālo ekonomisko zonu visā Latgales teritorijā. Šis jautājums tika skatīts arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē, Aglonā. „Mēs no Tirdzniecības rūpniecības kameras varam solīt, ka mēs pilnīgi noteikti darīsim visu, ko mēs no savas puses varam darīt, lai šo iniciatīvu pabalstītu, lai tiešām mēs redzam, ka likums tiek pieņemts,” pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Valdībā pērnā gada nogalē likumprojekts tika atbalstīts, šobrīd gala vārds jāsaka Saeimai. „Es domāju, ļoti svarīgi, ja mēs runājam par visu Latgali ne tikai kā Latvijas, bet Eiropas pierobežas reģiona attīstību,” uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Tāpat 2015.gada sākumā valdībā tika apstiprināts rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam. Tas paredz, ka Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novada pašvaldībai tiks piešķirts Eiropas Savienības fondu finansējums 52 miljonu eiro apmērā. Ar šo finansējumu īstenošanu provizoriski ir iecerēts izveidot 862 darbavietas. „Ir jāatceras, ka tā ir pierobeža. Ir jārūpējas par cilvēkiem, lai viņi apdzīvotu šo vietu. Lauki nevar palikt tukši,” saka Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele.
No rīcības plāna finansiāls atbalsts paredzēts pilsētvides, rūpniecisko un citu uzņēmējdarbībai plānoto degradēto teritoriju atjaunošanai, lai tādā veidā palīdzētu uzņēmējiem attīstīties.
