Savulaik Sabile tikusi ierakstīta Ginesa rekorda grāmatā kā tālākā vieta uz ziemeļiem, kur tiek audzētas vīnogas. Mūsdienās vīnogas aug arī Igaunijā un pat Norvēģijā. Skaidrs, ka vīnogas Latvijā var izaudzēt un arī vīnu var uzraudzēt.
Lai gan pavasaris šogad Latvijā iestājās salīdzinoši vēlu un tas bija ar salnām bagāts, vīna darītāji atzīst, ka vēlais pavasaris nav nodarījis lielus postījumus vīnogu ražai.
Sabiles Vīna kalna dārzniece Smaida Dzērve atzīst, ka mēģinājumi Latvijā izaudzēt vīnogas ar mērķi pēc tam darināt vīnu kļūst arvien populārāki. Labāk gan sokas tiem, kuri vīnu darina no citiem augļiem un ogām, jo vīnogu audzēšana prasa lielus ieguldījumus.
"Ja jūs gribat vīna biznesu attīstīt, jums jārēķinās ar laiku, gaidīšanu. Vīns ir gatavs tikai pēc gada. Tas nozīmē, ka jāliek iekšā diezgan daudz līdzekļu, darbs, par to neviens nemaksās. Ir jāgaida gads un tad jums nauda nāks atpakaļ, bet līdz tam strādāsit tikpat kā par velti. Pirmais vīns no vīnogas varētu būt piektajā gadā," stāsta Dzērve.
Turpat netālu no Vīna kalna uzņēmējs Mārtiņš Barkāns pirms pieciem gadiem izveidoja "Abavas" - ģimenes vīna darītavu. Barkāns stāsta - kaut kādu vīnu uzraudzēt no Latvijā audzētām vīnogām var jebkurš, jautājums - kā tas garšos. Viņa mērķi ir krietni augstāki.
"Mēs uzsākām savu eksperimentu vīnogu audzēšanā ar mērķi izveidot kvalitatīvu vīnu no Latvijā audzētām vīnogām ar domu, lai mēs nekautrētos to pasniegt labākajos Rīgas restorānos un smalku ciemiņu pieņemšanās. Bet runa ir par kvalitatīvu dzērienu. Ir pagājuši pieci gadi, un mēs esam sapratuši, ka no 40 šķirņu kolekcijas, ko mēs iestādījām sākotnēji, mums ir 4-5 šķirnes, ar kurām mēs esam gatavi attīstīt savu saimniecību tālāk. Tā kā būs jāpagaida vēl kādi pieci gadi, līdz mēs nonāksim līdz produktam," stāsta Barkāns.
Ja uzņēmums paralēli nebrūvētu dzērienus no āboliem, aronijām, upenēm, rabarberiem, iespējams, eksperimentēšanai ar dažādu vīnogu audzēšanu jau būtu atmests ar roku. Investīcijas viena hektāra vīnogu dārza izveidē sasniedz 20 000 eiro.
"Katru gadu ir Latvijas vīnogu vīnu konkurss. Labākie paraugi ir burvīgi, bet problēma ir apjomā. Tie visi ir bijuši eksperimentāli, nelieli 5-20 litru tilpumi. Ja mēs runājam par lielu apjomu – vismaz dažiem tūkstošiem pudeļu kvalitatīva dzēriena – , tad tas vēl visiem ir izaicinājums," atzīst Barkāns.
No viena piecgadīga vīnogu stāda labākajā gadījumā sanāk viena pudele vīna. Ne visas vīnogu šķirnes ir piemērotas Latvijas klimata apstākļiem, citas izsalst, citām ir slikta raža un vēl no citām nesanāk labs vīns. Tādējādi kvalitatīva vīna radīšana Latvijā joprojām vēl ir liels un dārgs izaicinājums.
