Pēcpusdiena

Ministri atbalsta valdības rīcības plānu

Pēcpusdiena

Lūdz neizsludināt izmaiņas Imigrācijas likumā

Deputāti vēlas uzlabot maksātnespējas procesus

Kūtris: Maksātnespējas administrācija nav tikusi galā ar uzraudzības funkciju

Iepazīstoties ar pētījumu par problēmām saistībā ar maksātnespējas procesiem, redzams, ka Maksātnespējas administrācija nav tikusi galā ar šīs jomas uzraudzību, tāpēc šī funkcija būtu jānodod tiesām. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja Saeimas deputāts, Tiesu politikas apakškomisijas biedrs Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”).

“Izskatās, ka [maksātnespējas] likums ir kvalitatīvs un atbilst Eiropas Savienības praksei un OECD arī atzinīgi novērtēja. (..) Bet mēs joprojām turpinām saņemt sūdzības,” atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu.

Viņš norāda uz pētījumu, kurā analizētas gandrīz 1000 komercsabiedrības, kas sākušas un pabeigušas maksātnespējas procesu. Identificējot ļaunprātīgas pazīmes, secināts, ka tautsaimniecībai zaudējumi nodarīti 665 miljonu eiro apmērā.

Tika identificētas vairākas lietas, kas raksturo ļaunprātīgus maksātnespējas procesus. “Tā dēvētais feniksa fenomens – vērtīgie līdzekļi no uzņēmuma tiek pārcelti uz citu uzņēmumu, kas tieši vai netieši saistīts ar maksātnespējas procesā iesaistīto uzņēmuma amatpersonu vai īpašnieku,” pastāstīja Greiškalns. Tāpat aktuāls reiderisms, uzņēmuma pārņemšana un administratoru manipulācijas, lai iegūtu savtīgu labumu.

Viens no risinājumiem būtu efektīvāka maksātnespējas procesu uzraudzība. Būtiska arī kompetences paaugstināšana iesaistītajām amatpersonām. Ārvalstu investoru pārstāvis arī norāda uz savlaicīga maksātnespējas procesa uzsākšanu un uzņēmumu glābšanas kultūru, jo maksātnespējas process var arī dot iespēju restrukturizēt uzņēmumu. Nozīmīga ir arī tiesu loma, un pašu maksātnespējas administratoru izaicinājums ir profesijas prestižs.

Gatavību strādāt pie maksātnespējas administratoru prestiža uzlabošanas pauda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers. Viņš gan piebilda, ka tas nav iespējams atrauti no vispārējas tiesību sistēmas.

Cers norādīja uz pētījumā secināto, ka vairāk nekā pusē gadījumu maksātnespējas pieteikumi tiek iesniegti novēloti, proti, kad uzņēmumiem nav nedz mantas, nedz aktīvu. Tāpēc nevarot teikt, ka problēmas ar maksātnespējas procesiem ir tikai administratoru dēļ. Tāpat problēmas novērojamas šo procesu uzraudzībā.

Tikmēr Saeimas deputāts, Tiesu politikas apakškomisijas biedrs Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”) bija gandarīts par pētījumā secināto, ka būtiskas problēmas nav likumdošanā un arī uzlabojumi ir tiesu sistēmā. Tas nozīmē, ka agrākajos gados veiktie pasākumi sistēmu nedaudz ir uzlabojuši, taču pastāv praktiskās problēmas, kas saistītas ar konkrēto amatpersonu rīcību, uzsvēra deputāts.

Arī Kūtris vienu no risinājumiem saskata uzraudzības pastiprināšanā. Viņaprāt, tā būtu jānodod tiesām, jo Maksātnespējas administrācija ar šo darbu neesot tikusi galā. Līdz ar to jautājums ir arī par administrācijas turpmākajām funkcijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti