Sadaļas Sadaļas

Kūdras ražotāji bažījas par dažādu Eiropas zaļo mērķu ietekmi uz nozari

Kūdras izstrādātāji bažījas par nozares nākotni dažādu Eiropas zaļo mērķu dēļ. Lai arī tuvākie klimatneitralitātes mērķi kūdras nozarē liks likvidēt tikai enerģētikā izmantojamās kūdras ražošanu, taču nozare raizējas, ka tas kopējā emisiju mazināšanā neradīs pietiekamu iespaidu un dažādi Eiropas zaļā kursa regulējumi tomēr apgrūtinās saimniecisko darbību arī tiem uzņēmējiem, kas kūdru ražo lauksaimniecībai. Kūdras asociācija trešdien pulcēja nozares pārstāvjus, lai diskutētu par Eiropas zaļā kursa un dažādu citu normatīvu ietekmi uz nozari tieši.

Kūdras ražotāji bažījas par dažādu Eiropas zaļo mērķu ietekmi uz nozariSintija Ambote

Virzībā uz klimata neitralitāti emisiju samazināšanas saistības attieksies arī uz kūdras ieguves nozari, jo lēsts, ka pašlaik tā veido 15 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju tieši zemes izmantošanas sektorā. Bet šobrīd vēl nav zināms, par cik procentiem un kā tieši nozarei savas emisijas jāsamazina, lai sasniegtu Eiropas klimata mērķus.

Kūdras izstrādātāji jau ilgstoši pauž bažas par nozares nākotni Eiropas Klimata mērķu kontekstā, jo Latvija atšķirībā no citām Eiropas valstīm kūdru neizmanto kā fosilo kurināmo, bet gan galvenokārt kūdras substrāta ražošanai dārzkopībā.

Tādēļ kūdras izstrādātāji vēl pirms ir izvirzītas konkrētas prasības uzņēmējiem, jau vērš uzmanību, ka attiecībā uz Latviju ir jāmaina SEG emisiju uzskaites metodoloģija, proti, kūdras nozarē dalībvalstīs nevar pieprasīt vienādu kaitīgo izmešu samazinājumu.

Taču nozarei nav pārliecības, ka ministriju ierēdņi pietiekami aizstāv šo pozīciju sarunās Briselē.

"Laflora" vadītājs Uldis AmeriksSintija Ambote

Uzņēmuma "Laflora" vadītājs Uldis Ameriks norādīja: "Ir jāstāsta par to, ka Latvijā ir šāda situācija un regulās arī ir elastības iespējas, ka kādām atsevišķām valstīm ir cits statuss, kur mēs varam pateikt, ka mēs pārtraucam kūdru izmantot kurināmajam, bet kūdras ieguve turpinās. Latvijai ir aktīvi jāpauž sava īpašā pozīcija, kas atšķiras no citām valstīm, kur savukārt dedzina kūdru un kur nav nozares tikušas tik tālu kā mēs. Mums ir jātiek galā ar emisijām, pirmkārt, sakārtojot metodiku un pierādot to, ko vēl mēs atgriežam ražojot kūdru. Tāpēc uzņēmums kopā ar RTU veic produkta dzīves cikla analīzi, lai saprastu tā ceļu no ieguves līdz pat utilizācijai. Tāpat mēs šajā pētījumā noteiksim arī CO2 (ogļskābās gāzes) pēdu no mūsu uzņēmuma un tad mēs skatīsimies, kādā virzienā var mazināt šīs emisijas."

Kūdras izstrādes uzņēmuma "Klasmann-Deilmann Latvia" valdes loceklis Andis GredzensSintija Ambote

Savukārt kūdras izstrādes uzņēmuma "Klasmann-Deilmann Latvia" valdes loceklis Andis Gredzens vērsa uzmanību, ka nozarei īpaši būtiski saprast darbības noteikumus ilgtermiņā, jo uzņēmumiem ir arī nomas līgumi un licences par zemes dzīļu izmantošanu ar maksimāliem termiņiem, kas nozīmē, ka līdz pat 75 gadiem var izstrādāt konkrētu atradni.

Gredzens norādīja: "Pateikt, kā mēs tieši varētu samazināt emisijas, uzreiz nevar. Mēs katru gadu uzņēmumā ieguldām līdz miljonam eiro tieši tehnoloģiju attīstībā, kas dod tiešus uzlabojumus, izmantojot precīzākas tehnoloģijas, labākus traktorus, kas tieši samazina emisijas. Taču ir skaidrs arī tas, ka kūdra jau ir produkts, kas tiešā veidā samazina emisijas, jo vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 6000 priežu vai egļu stādus. Un tas ir viens kubikmetrs, bet kopumā mēs iegūstam 700 000 kubikmetrus gadā."

Savukārt Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere vēl pauda satraukumu par Taksonomijas regulu, kas nākotnē varētu ierobežot atbalstu tieši kūdras nozarei. Tas savukārt nozīmē, ka kūdras produkti varētu sadārdzināties.

Diskusijā piedalījās arī tie, kas patērē kūdras substrātu, proti lauksaimniecības nozares pārstāvji. Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš skaidroja, ka iespējamā kūdras produktu pieejamības samazināšana un sadārdzināšana radīs problēmas arī audzētājiem.

Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs VītoliņšSintija Ambote

"Mūsu nozari tas skar vistiešākajā veidā, jo tīrā augsnē audzēt augus ir ļoti sarežģīti, tas palielina slimību riskus un apgrūtina eksportu, jo tīru augsni nevar vest uz ārzemēm, to aizliedz fitosanitārie noteikumi. Audzējot stādus kūdru neizmanto tīrā veidā, bet pusi uz pusi ar tīru augsni. Tad manā audzētavā krīzes laikā mēs bijām spiesti pāriet uz tīru audzēšanu un tas bija ļoti smags posms audzētavai. Augi bija netīri, pilni ar nezālēm, ļoti strauji sakritās un barības vielas izskalojās ārā. Ja šodien es tiktu nostādīts situācijā, ka kūdra nav pieejama, man nav risinājumu. Jā, zinātnieki strādājot var atrast kādas citas iespējas, bet viss, kas šobrīd ir teorētiski vēl pieejams audzēšanai, tas viss ir importējams, savukārt kūdra ir vietējais produkts."

Dārzeņkopības eksperte, agronome Mārīte Gailīte vēl precizēja, ka lieliem dārzeņu audzētājiem efektīvi alternatīvi produkti kūdrai šobrīd nav pieejami.

Dārzeņkopības eksperte, agronome Mārīte GailīteSintija Ambote

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālists Eiropas fondu apguves jautājumos Sandis Cekuls norādīja, ka darbs pie asociācijas pieminētās Taksonomijas regulas Eiropā vēl turpinās un prasības par investīciju zaļumu patiešām pieaugs. Taču tas nenozīmē, ka nozarei nebūs atbalsta iespēju, lai ar efektīvāku ražošanu mazinātu savas emisijas, jo tuvākajos gados kūdras nozarei būs pieejams finansējums no Taisnīgas pārkārtošanās fonda.

Šobrīd plānots, ka kūdras nozarei nauda būs pieejama vēsturisko un izstrādāto kūdras purvu rekultivācijai teju 29 miljonu eiro apmērā un arī uzņēmējdarbības zaļināšanai, kam paredzēti vairāk nekā 42 miljoni eiro jaunajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis ("Latvijas Attīstībai") sacīja, ka klimata mērķi nerada riskus nozares likvidēšanai. Jāpārtrauc būs tikai kūdras izmantošana enerģētikā, bet Latvijā kurināmajam izmanto tikai ap 2% no iegūtās kūdras apjoma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars LasmanisSintija Ambote

"Tuvākajā piecgadē gaidāma kūdras kurināšanas pārtraukšana un izstrādāto kūdras purvu rekultivācija. Vienlaikus mēs atvēlam finansējumu zinātniekiem, no kuriem mēs sagaidām kādu izrāvienu atklājumos par to, kā efektīvāk to kūdru izmantot, lai no viena kubikmetra kūdras gūtu lielākus ienākumus, nevis tikai pārstrādātu to substrātā. Kopš 90. gada ik gadu kūdras ieguves apjomi ir palielinājušies Latvijā un mēs pārdodam pārsvarā fasētu kūdru, kurai nav augsta pievienotā vērtība. Šie piecgades un desmitgades mērķi ir nepalielināt ražošanas apjomus, bet ar tiem gūt lielāku efektivitāti. Un, protams, lai nozare mainītos, ir vajadzīga papildus nauda, un tā ir plānota nākošā perioda darbības programmā," viņš sacīja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt