Krīzes gados noplicinātā veselības budžeta atjaunošanai vajadzību saraksts ir teju bezgalīgs, bet nākamā gada budžeta iespējas - mazas. Saraksta augšgalā Veselības ministrija likusi mediķu algas, kompensējamos medikamentus un naudu slimnīcām valsts galvoto kredītu atmaksai.
Veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība") uzsver - mediķu algas būs prioritāte numur viens. Pirmkārt, tas saistīts ar minimālās algas celšanu un samaksu par darbu naktīs un svētkos. „Otrkārt, mēs uzskatām, ka būtu absolūti sociāli taisnīgi palielināt algas par 10%, līdzīgi kā tās palielināja policistiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem. Mediķi pagājušogad šo pieaugumu nesaņēma, solot, ka tas notiks šogad,” norāda ministre.
Circene atzīst, ka visu vajadzību apmierināšanai nepilnus 500 miljonus latu lielo veselības budžetu vajadzētu vismaz dubultot. Taču, apzinoties reālās iespējas, kopējās prasības būšot daudz pieticīgākas - apmēram 35 miljoni latu. Tiesa, arī šī summa jau ir vairāk nekā puse no kopējās naudas, ko nākamā gada budžetā varētu piešķirt papildus.
Tomēr par valdības atbalstu veselībai ministre ir pārliecināta: „Arī pagājušogad mēs dabūjām vairāk kā pusi no budžeta pieauguma šim gadam. Gan premjers, gan prezidents, gan Saeimas Sociālo un darba lietu un Budžeta un finanšu komisijas vadība ir atzinusi, ka veselības aprūpes budžets ir absolūta prioritāte. Līdz ar to, necerot uz simtprocentīgu pieejamo finansējumu, domāju, ka ir atsevišķas prioritātes, kur mums būtu dzīvībai svarīgi iegūt šo papildu naudu.”
Ministrija argumentē, ka tieši veselības budžets pēdējos gados apdalīts visvairāk. Kamēr, piemēram, transportam, izglītībai vai kultūrai valdības izdevumi esot proporcionāli virs vidējā Eiropā, veselībai finansējums no iekšzemes kopprodukta ir teju pēdējā vietā un nepieaug atbilstoši ekonomikas izaugsmei.
Lai rastu papildu naudu, VM rosina celt akcīzes nodokli alkoholam, tabakai un azartspēlēm, un ar to aplikt arī neveselīgus ēdienus.
Circene ir pārliecināta, ka tas dotu labus rezultātus: „Pat iegūstot dažus miljonus, mēs vairāk varam nosegt kompensējamos medikamentus vai samazināt rindas. Mums ir ļoti svarīgs katrs miljons.”
Finanšu ministrijā gan šos priekšlikumus uztver skeptiski. Kā norāda ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis, celt nodokļus neveselīgiem produktiem veselības nozare rosina ik gadu, taču allaž saņēmusi valdības noraidījumu. Galvenie argumenti - augs nelegālais tirgus un cilvēki dosies iepirkties uz kaimiņvalstīm, kur produkti maksās lētāk.
Tādā gadījumā Latvijas budžetam garām aiziet ne tikai akcīzes nodoklis, bet arī PVN,” pauž Jarockis.
„Tāpat, kad tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, veidojas arī [lielāka] ēnu ekonomika, un nelegālais alkohols un cigaretes Latvijas iedzīvotāju veselību apdraud vēl vairāk nekā oriģinālie produkti. Mēs patlaban esam ļoti rezervēti pret jebkura nodokļa palielināšanu,” skaidro Finanšu ministrijas pārstāvis.
Drīzākas izmaiņas varētu būt gaidāmas līdz ar Veselības ministrijas ilgi loloto obligātās veselības apdrošināšanas likumprojektu, kas jau šonedēļ nonāks valdībā un nākamajos gados paredz stabilu finansējuma pieaugumu veselības aprūpei. Tiesa gan, domstarpības ar Finanšu ministriju par likumprojektā ietvertajiem principiem joprojām nav atrisinātas, un par to, visticamāk, vēl būs jālauž daudz šķēpu.
