Krievijas rubļa vērtība ceturtdien turpināja kritumu, sasniedzot jaunus rekordzemus līmeņus laikā, kad, naftas cenām arvien krītoties, finanšu tirgos pieaug bažas par Krievijas ekonomikas stāvokli, kas ir atkarīgs no naftas eksporta.
Ceturtdienas rītā, atveroties jaunajai tirdzniecības sesijai, rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru nokritās par vairāk nekā 3%, ASV dolāram pārsniedzot 84 rubļu atzīmi. Savukārt pret eiro rubļa vērtība nokritusies līdz 92 rubļiem.
Pēdējo reizi rublis tik vājš attiecībā pret dolāru un eiro bija Krievijas finanšu krīzes laikā 90.gadu nogalē un 2014.gada decembrī, kad rubļa vērtību ietekmēja arī rietumvalstu ieviestās sankcijas pret Maskavu par tās lomu bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos un Krimas aneksiju.
Krievijas nacionālās valūtas vērtība sāka strauji samazināties janvāra vidū. Naftas cenas tirgos saglabājās zemas pēc tam, kad trešdien nokritās līdz zemākajiem līmeņiem kopš 2003.gada saistībā ar pārmērīgām piegādēm pasaules naftas tirgū un bažām par globālās ekonomikas izaugsmi.
ASV jēlnafta ceturtdien maksā aptuveni 28 dolārus par barelu pēc tam, kad trešdien uz laiku bija nokritusies zem 27 dolāru atzīmes. Londonas „Brent” jēlnaftas cena nokritusies zem 28 dolāru atzīmes.
Naftas cenas kritušās jau pusotru gadu, jo piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums. Tomēr ietekmīgā naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ar Saūda Arābiju un citām Persijas līča valstīm priekšgalā pagaidām nesamazina naftas ieguves apjomus. Krievija šajā organizācijā neietilpst. Tirgu noskaņojumu ietekmē arī tas, ka pēc vienošanā ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu pirms dažām dienām tika atceltas pret Teherānu noteiktās starptautiskās sankcijas, un Irāna gatavojas ar jaunu sparu atgriezties starptautiskajā naftas tirgū.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra šonedēļ prognozēja, ka naftas cenas var nokristies vēl zemāk, un brīdināja, ka 2016.gadā „naftas tirgus var noslīkt pārmērīgu piegāžu jūrā.”
Krievijas federālais budžets ir lielā mērā balstīts uz naftas eksportu, un zemas cenas nozīmē mazāk naudas. Pagājušajā nedēļā valdība paziņoja, ka šogad par 10% samazinās budžeta tēriņus.
Laikraksts „Kommersant” vēsta, ka valdība apsver atjaunot 2010.gadā atcelto sociālo nodokli, kā arī palielināt nodokļu likmi algām, kas ir lielākas par noteiktu līmeni. Saskaņā ar izdevuma vēstīto, Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija un valdības pārstāvji nākamnedēļ gatavojas rīkot sanāksmi, lai apspriestu 2016.gada pretkrīzes plānu.
Pagājušajā gadā Krievijas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 3,8%.
