Eiro fokusā

Vairāk nekā puse Latvijas vidējo un mazo uzņēmēju neizmanto sociālos tīklus

Eiro fokusā

Pēta bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu

Krāpnieki cenšas izvilināt cilvēku karšu datus. Kā neiekrist lamatās?

Krāpnieki cenšas izvilināt cilvēku karšu datus. Kā neiekrist lamatās?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Bankas brīdina par krāpniekiem, kas mēģina izvilināt internetbankas kodus, paroles un karšu datus. Tiek viltotas arī kredītiestāžu mājaslapas, un pa telefonu iedzīvotājus aicina savus līdzekļus ieguldīt apšaubāmās investīcijās un kriptovalūtās. Kā neiekrist krāpnieku lamatās?

"SEB bankas" informācijas tehnoloģiju drošības eksperts Oskars Blumbergs stāstīja, ka pēdējā laikā krāpnieki, zvanot pa telefonu, uzdodas par bankas darbinieku un informē par it kā aizdomīgiem darījumiem cilvēka kontā.

"No cilvēka tiek iegūta informācija, kas nepieciešama, lai piekļūtu internetbankai. Tiek prasīts apstiprināt šo piekļuvi, stāstot, ka tādā veidā banka pārliecinās par cilvēka identitāti. Bet patiesībā viņi dod piekļuvi savai internetbankai kādai citai personai.

Mēs esam novērojuši, ka krāpnieki ir krieviski runājoši un varētu būt saistīti ar Ukrainu.

Ir arī nacionālās īpatnības, piemēram, Lietuvā populārāka ir saišu sūtīšana īsziņās, kur tiek prasīts atjaunināt datus, bet saite neved uz internetbanku," teica Blumbergs.

Banka "Citadele" izplatījusi paziņojumu, ka krāpnieki cenšas viltot internetbankas mājaslapas adresi, mainot kādu burtu vai pievienojot kādu lieku elementu. "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops stāstīja, ka krāpnieki iemācījušies viltot arī telefona numurus.

"Mūsdienu tehnoloģijas ļauj arī imitēt zvanītāja identifikāciju, kas nozīmē, ka klientam izskatās, ka zvana no bankas klientu centra. Patiesībā tur ir cits numurs, bet tas parādās kā bankas telefons. Diemžēl tā ir problēma visā Eiropā un pat ASV. Nav svarīgs informācijas nesējs, kādā uzrunā, galvenais ir dati, ko izpauž paši cilvēki. Krāpnieki sarunas laikā izvilina internetbankas lietotājvārdu, tad klients pats apstiprina kodu vai Smart ID, un krāpnieki pieslēdzas viņa internetbankai. Kas jāatceras – nekad nevajag izpaust datus, ja kāds zvana. Nolieciet klausuli un piezvaniet pats bankai, un bankas darbinieks informāciju pārbaudīs.

Krāpnieki izmanto emocionālus vēstījumus – tūlīt iztukšos jūsu kontu, kaut kas noticis ar radinieku – avārija vai slimnīca.

Emocionālais fons rada spriedzi un cilvēks zaudē spēju domāt racionāli," teica Krops.

Valsts policijas pārstāvji vērtēja, ka krāpnieki uzdarbojas viļņveidīgi. Arī iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki un biežāk vēršas policijā. Bet, ja nauda tiek ieguldīta apšaubāmās investīcijās vai kriptovalūtās, cilvēki to saprot tikai pēc 3–6 mēnešiem.

"Jūs redzat, ka nauda virtuālajā portfelī pieaug, ir laba peļņa. Tas tiek darīts, lai jūs ieguldītu vēl un vēl – līdz brīdim, kad cilvēks grib šo naudu izņemt. Tad izrādās, ka jānomaksā nodokļi, kaut kādas komisijas. Kad viņš to visu samaksājis, izrādās, ka mājaslapa ir datorsimulācija. Otra lieta – kad mēs vēlamies ieguldīt naudu, tas jādara sertificētos uzņēmumos, nevis caur kādu, kas piezvanījis pa telefonu," klāstīja "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem atpazīt krāpniekus, "SEB banka" izstrādājusi interaktīvu testu, kurā apkopotas biežāk izmantotās krāpnieku metodes.

"Tiek piedāvātas dažādas īsziņas un iespēja izvērtēt, kuru īsziņu sūtījis krāpnieks. Var noklausīties telefona sarunu ar bankas pārstāvi un krāpnieku, un vēl citi scenāriji. Pētījumos noskaidrots, ka vienam krāpšanas scenārijam cilvēks reti kļūst par upuri divreiz, tātad cilvēki spēj situāciju atpazīt un ir labāk pasargāti," piebilda Blumbergs.

"SEB bankas" izstrādātais tests atrodams vietnē "kiberkvests.lv". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti