Konkurences padome: Valsts budžeta pieņemšanas kavēšanās apdraud uzrauga jauno funkciju īstenošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Ņemot vērā 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas kavēšanos, Konkurences padomei (KP) nav piešķirts finansējums un nepieciešamie cilvēkresursi, lai īstenotu likumā noteikto funkciju, kas nosaka uzņēmumiem par konkurences tiesību pārkāpumiem liegumu piedalīties iepirkumos uz trim gadiem līdzšinējā gada vietā, informēja konkurences uzraugi.

KP informēja, ka Publisko iepirkumu likumā no šā gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi, kas nosaka uzņēmumiem par konkurences tiesību pārkāpumiem liegumu piedalīties iepirkumos uz trim gadiem līdzšinējā gada vietā. Tāpat grozījumi dod tiesības pasūtītājam lemt par pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma dalību iepirkumos, neskatoties uz noteikto liegumu, ja uzņēmums būs veicis nepieciešamās darbības "uzticamības atjaunošanai".

Vienlaikus grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura pasūtītāji var liegt uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāji var pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad ir pieņemts KP lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkumā konstatē norādes, kas liecina par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu ir konsultējies ar KP, saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.

No 1. janvāra pasūtītājiem ir pienākums prasīt KP atzinumu likumā paredzētajā termiņā – 10 darba dienu laikā. 

Ņemot vērā pasūtītāju un to ik gadu organizēto iepirkumu skaitu, kā arī jauno papildfunkciju resursietilpību, kas ietver pasūtītāju sniegtās informācijas objektīvu un padziļinātu pārbaudi un kvalitatīva viedokļa sagatavošanu īsā periodā, kā arī KP pārstāvību Iepirkumu uzraudzības birojā un administratīvajās tiesās strīdu gadījumā, KP šobrīd nav piešķirti nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu Publisko iepirkumu likumā noteiktās jaunās papildu funkcijas īstenošanu. Tas savukārt apdraud atbalsta sniegšanu pasūtītājiem, identificējot karteļa vienošanās, KP ierobežoto resursu dēļ, norādīja KP.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis atzīmēja – lai KP pilnvērtīgi spētu īstenot Publiskā iepirkuma likuma grozījumos noteikto funkciju, nepieļaujot aizliegtu vienošanos īstenošanos iepirkumos, kā arī novēršot publisko resursu nelietderīgu izmantošanu, iestāde cer uz valdības un Saeimas atbalstu, ka 2023. gada valsts budžetā tiks rasti arī likuma grozījumu pieņemšanas laikā solītie nepieciešamie resursi funkciju īstenošanai.

KONTEKSTS:

Līdz 2022. gada decembra vidum ieilgstot valdības veidošanai, 2023. gads Latvijā sācies ar tehnisko jeb pagaidu valsts budžetu, atzina Finanšu ministrijā, norādot, ka priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība. Jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") prognozēja, ka valsts 2023. gada budžetu varētu pieņemt marta sākumā.

Fiskālā telpa jeb finansējums jaunām prioritātēm nākamā gada valsts budžetā ir 215,1 miljons eiro. Savukārt 2024. gadā fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām prognozēm ir 444,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 408 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti