Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Intervija ar Eiropas Klimata stratēģijas direktoru

Klimata pārmaiņas patlaban ir viens no lielākajiem globālajiem izaicinājumiem. Šonedēļ vizītē Latvijā viesojas Eiropas Komisijas Klimata rīcības ģenerāldirektorāta Klimata stratēģijas direktors Arturs Runge-Mecgers (Artur Runge-Metzger). Vizītes laikā viņš tikās ar vairāku ministriju, kā arī Saeimas un dažādu organizāciju pārstāvjiem, lai diskutētu par Eiropas Savienības (ES) klimatneitralitātes stratēģiju jeb vīziju nākamajiem 30 gadiem. Sarunā ar Latvijas Radio Mecgers stāstīja, kāpēc tā vajadzīga un kā to sasniegt.

Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiemSintija Ambote

    Patlaban galvenās diskusijas ir ap ilgtermiņa stratēģiju klimata neitralitātei līdz 2050. gadam. Kādas ir tās ekonomiskās un sociālās pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai līdz tam laikam sasniegtu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas nulles līmenī?

    Mecgers: Tās patiešām ir būtiskas pārmaiņas, kas mums jāīsteno visos ekonomikas sektoros. Vai tā būtu enerģētikas nozare, kas virzās uz atjaunojamo enerģiju, vai ēku atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai. Tāpat transporta nozarē jānokļūst līdz videi draudzīgiem auto, bet vienlaikus jāpadara pieejamus citus pārvietošanās veidus, izmantojot arī dažādas sabiedriskā transporta formas. Runa ir arī par lauksaimniecību un mežsaimniecību, par ražošanas prakses uzlabošanu un nomaiņu. Tātad pārmaiņas ietekmēs visas tautsaimniecības nozares. Un līdzās pārmaiņām, kas mums jāveic nākamajos 30 gados, būs arī sociālās pārmaiņas, un mums ir jāparūpējas, lai tās būtu taisnīgas pret visiem sabiedrības pārstāvjiem.

    Vai stratēģija ietver arī kādus vienkāršus piemērus, kā īstenot šīs pārmaiņas?

    Mecgers: Jā, tur ir pavedieni par to, kāda politika jāpiemēro, lai panāktu rezultātu. Noteikti mums ir jāinvestē izpētē un tehnoloģiju attīstībā. Mēs vēlamies, piemēram, naftu, ko izmantojam ķīmijas rūpniecībā, aizvietot ar biomasu. Šie ir jauni produkti no jaunām izejvielām, un cilvēkiem ir jāizpēta, kas ir labākais veids, kā to panākt. Tāpat mums ir jāatrod jauni veidi, kā ražot tēraudu bez lielām emisijām, jo patlaban tērauda ražošanai izmantojam ogles. Tā ir viena puse, bet vienlaikus mums ir jādomā arī par to, lai tirgū nonāk labāki produkti, un viens piemērs ir mašīnas ar zemām emisijām, kā hibrīdauto vai elektroauto. Tāpēc mēs jau esam uzstādījuši efektivitātes standartus nākamajos gados, kas veicina šo auto nonākšanu tirgū un pie patērētāja. Savukārt sociālajā pusē svarīgi saprast, ka mums nepieciešamas jaunas prasmes. Ja mēs neražojam iekšdedzes dzinējus automobiļu nozarei, tas nozīmē, ka inženieri, kas strādāja pie tā, jāpārkvalificē citiem uzdevumiem. Tāpēc jūs redzat, ka vienlaikus ir jārisina gan ekonomiskie, gan arī sociālie jautājumi.

    Un kā jums šķiet, kāds klimats šobrīd valda dažādās industrijās, vai tās ir atvērtas šādām pārmaiņām un gatavas pildīt praktiskus soļus nekavējoties?

    Mecgers: Jā, tās ir atvērtas. Manuprāt, Eiropā ir notikusi milzu sakustēšanās pēdējos desmit gados. Kad mēs veidojām stratēģiju, mums palīdzēja daudzu nozaru pārstāvji, jo katrs no tiem iesaistīti nozaru pētījumos. Ir elektroenerģija, celuloze un papīrs, ķīmijas rūpniecība, degvielas rūpniecība, pārstrādes rūpniecība.

    Visi šie sektori domā par 2050. gada stratēģiju, un tie ir atvērti tehnoloģijām, kas būs nepieciešamas ražošanas procesā. Daudzi pētnieki meklē risinājumus, piemēram, ko varētu iesākt ar to co2, kuru mēs izmetam atmosfērā, ja mēs to notvertu un izmantotu jaunos produktu tipos.

    Vai ir kādas nozares, kurām būtu vairāk jācenšas klimata neitralitātes jautājumos?

    Mecgers: Manuprāt, atsevišķās jomās nav pilnīgas izpratnes, kādas tehnoloģijas varētu attīstīt, un noteikti lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm. Pētnieki ir darījuši daudz pēdējos gados, lai meklētu labākus dzīvnieku audzēšanas veidus, labākus lopkopības un barošanas veidus, taču joprojām nav izdevies piekļūt reālajai lauksaimniecībai. Manuprāt, šeit ir svarīgi veikt labākus eksperimentus fermu līmenī, bet arī svarīgi nodrošināt izglītošanas iespēju par zaļāku un efektīvāku saimniekošanu. Dažos gadījumos problēma ir tīkla pieejamība. Daudzi cilvēki runā par precīzu lauksaimniecību, tāpēc ir nepieciešams funkcionējošs 5G tīkls, un tas Eiropā pašreizējā brīdī nav pilnībā pieejams. Mums ir jāstrādā arī pie infrastruktūras.

    Maijā Latvija pievienojās šai deklarācijai, un šajās dienās esat ticies ar mūsu vides ministru un citiem klimata politikas veidotājiem un ekspertiem, kādi ir jūsu novērojumi par Latviju un mūsu pašreizējo klimata politiku? Ko mēs varam darīt labāk?

    Mecgers: Manuprāt, diskusija par klimatu arī Latvijā ir īstajā vietā, un cilvēki ir novērojuši un apstiprina, ka mums ir kopēja problēma, kura jārisina. No atšķirīgu ekonomikas sektoru puses –  lauksaimniecībā, transporta nozarē, enerģētikā, arī Latvijā izskan ekspertu jautājumi par to, kā mēs virzīsimies tālāk.

    Es domāju, ka viņi redz, ka visi tehniskie risinājumi jau ir, un nākamie soļi ir, kā tie patiešām tiks izmantoti, lai iedzīvotāji arī iegādātos šos risinājumus.

    Latvija ir labi izpildījusi savas saistības Eiropas līmenī. Mēs Eiropā esam tikko pieņēmuši lēmumu par jauno sistēmu 2030. gadam. Latvija ir izstrādājusi valsts enerģētikas un klimata plāna projektu, tāpēc es domāju, ka ir veikti īpaši pasākumi. Vai mēs esam ceļa beigās, mēs to vēl joprojām analizējam, bet mēs esam labā vietā, jo daudzas ministrijas ir ieinteresētas dot ieguldījumu nākotnē, kas būs izaicinājums.

    Jūs šajā nedēļā Latvijā tikāties ar nozaru pārstāvjiem, diskutējāt ar politiķiem un ekspertiem, bet, ja runājam par sabiedrību, vai stratēģijā ir aprakstīti fakti par to, ka klimata pārmaiņas ir cilvēku radītas, vai varat atgādināt šīs lietas?

    Mecgers: Pamatā klimata zinātnieku vidū ir teju 100% vienošanās par to, ka klimata pārmaiņas notiek. Tas, ko novērojam patlaban Eiropā, ir sekas tam, ka vidējā temperatūra aizvadītajos 200 gados ir pakāpusies par 1 grādu pēc Celsija, ja raugāmies nākotnē, tad mēs sasniegsim jau 1,5 grādu paaugstinājumu un pārsniegsim 2 grādu pieaugumu ap 2060. gadu. Tas nozīmē, ka vidējās temperatūras pieaugums būs vēl lielāks nekā šodien un īsākā laika periodā. Domāju, ikviens var iedomāties, ka tas radīs arī laika apstākļu izmaiņas, kuras jau novērojam. Pērn varējām novērot lielas sekas lauksaimniecībā, ražām krītot par 30% sausuma dēļ. Taču tas skar arī citus sektorus, kā tērauda ražošana, jo daudzos Eiropas ūdensceļos bija krities ūdens līmenis un tas apgrūtināja dzelzs rūdas transportēšanu uz tērauda rūpnīcām. Tāpat bija teju neiespējami kuģu satiksmē nosūtīt ķīmiskos produktus patērētājiem. Tas ietekmē visas sabiedrības daļas un arī mājsaimniecības, jo cilvēkiem ir arī vairāk jāatvēsina mājas, lai būtu iespējams tajās uzturēties, un tas maksās lielu naudu.

    Ja tas ietekmē ikvienu, varbūt stratēģija iekļauj arī kaut ko, kas uzrunā katru sabiedrības locekli par rīcībām, kas nepieciešamas?

    Mecgers: Ir skaidrs, ka katram iedzīvotājam un patērētājam ir nozīmīga loma, jo lēmumi, kurus pieņemam katru dienu, ietekmē arī to, cik lielas emisijas radām. Kaut vai, piemēram, domājot par pārvietošanos no punkta uz punktu – tu vari iet, vari braukt ar mašīnu vai sabiedrisko transportu, un katrs no šiem veidiem rada savu co2 nospiedumu. Ikviens var pats pieņemt lēmumu, kā pārvietoties, lai atstātu mazāku ietekmi. Tāpat daudz kas ir atkarīgs no tā, ko patērējam ikdienā, cik daudz plastmasas lietojam, un daudziem citiem nelieliem lēmumiem, kas rada ietekmi uz kopējo co2 izmešu apjomu.

    Noslēgumā pastāstiet par starptautiskiem aspektiem. Vai pietiek ar to, ka Eiropas dalībvalstis īsteno pasākumus un klimata stratēģiju, bet lielās valstis nepārskata savu ietekmi?

    Mecgers: Eiropa rada vien 10% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emsijām, un, ja tiešām vēlamies radikālas pārmaiņas un glābt klimatu, pat tad, ja mēs slēgtu visu ekonomikas nozari, mēs neradītu pietiekamu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tāpēc mums ir jāpārliecina arī citas pasaules valstis, lai tās sekotu mums šajā ceļā. Un kur mēs esam šajā ceļā!? Manuprāt, pirmais solis ir sperts kopā ar Parīzes vienošanos, bet mēs jau tagad zinām, ka tas mūsu pienesums šajā līgumā kopumā nav pietiekams. Mēs joprojām attapsimies globālās sasilšanas scenārijā, kas ir krietni virs tā, ko planēta spēj izturēt, tāpēc mums arī kopā ir jādara vairāk. Tas būs atkarīgs no laba piemēra par to, ka tas vispār ir iespējams. Joprojām pasaulē ir daudz šaubu. Joprojām ir daudz cilvēku, kas uzskata, ka ekonomiku ir iespējams attīstīt tikai tad, ja nerūp klimats. Tikmēr Eiropa var parādīt, ka mēs varam attīstīt ekonomiku, kļūt pārticīgāka un vienlaikus samazināt mūsu emisijas. Un tas ir noticis jau kopš 1990. gada, un mēs vēlamies turpināt šo ceļu. Turklāt, īstenojot šo klimata stratēģiju, mēs radām iespēju attīstīt zemu emisiju tehnoloģijas, kas nākotnē var būt mūsu jaunais eksporta stāsts. Tātad te ir arī labas biznesa iespējas visām industrijām un nodarbinātajiem Eiropā.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti