Ķīnas pieprasījums pēc gāzes var ietekmēt Eiropu vairāk nekā atteikšanās no Krievijas gāzes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ķīnas ekonomikai atgūstoties no pandēmijas radītajiem satricinājumiem, pieaugs arī Pekinas pieprasījums pēc gāzes. Tas savukārt var būtiski ietekmēt Eiropas spējas nodrošināt sevi ar gāzi nākamajai ziemai. Un notiekošais Ķīnā var ietekmēt Eiropas spējas nodrošināt sev krājumus vairāk nekā Krievijas gāzes plūsmu apturēšana. To ziņojumā šonedēļ atzinusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.   

ĪSUMĀ:

  • Ķīnas ekonomikas straujākā izaugsme šogad var palielināt tās pieprasījumu pēc gāzes.
  • Starptautiskā Enerģētikas aģentūra: Ķīnas pieprasījums - "lielais nezināmais".
  • Straujākais kāpums var palielināt Ķīnas sašķidrinātās gāzes importu par 35%.
  • Šāds scenārijs var atkal palielināt gāzes cenas līdz "neilgtspējīgam" līmenim.
  • Ķīnas kopējais gāzes patēriņš 2023. gadā varētu palielināties par gandrīz 7%.
  • Nenoteiktība ar Ķīnas pieprasījumu var kaitēt Eiropai gāzes nodrošināšanai.
  • Ietekme var būt lielāka nekā no gāzes plūsmu apturēšanas no Krievijas.
  • Enerģijas taupīšana, silta ziema, ASV piegādes šoziem nodrošināja Eiropu ar gāzi.
  • Šogad Eiropā gāzes pieprasījums varētu mazināties par 3%, gāze vienalga ir jāmeklē.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra atzīst, ka

Ķīnas potenciālais pieprasījums pēc gāzes joprojām ir raksturojams kā "lielais nezināmais" – nav zināms, cik drīz un kādos apjomos šis pieprasījums augs.

Ķīnas ekonomikas straujākai izaugsmei šogad vajadzētu palielināt tās vajadzības pēc gāzes, taču, vai tas palielinās gāzes iepirkumus līdz iepriekšējo gadu līmenim, nav zināms.

Ķīnas pieprasījums pēc gāzes var ietekmēt Eiropu vairāk nekā atteikšanās no Krievijas gāzes
00:00 / 05:01
Lejuplādēt

Aģentūra lēš, ka straujš pieprasījuma kāpums šogad varētu izraisīt Ķīnas sašķidrinātās dabasgāzes importa pieaugumu pat par 35%. Tas notiktu tad, ja izmaksas Ķīnā turpinās kristies un valsts ekonomika strauji paplašināsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra to atzīst savā šonedēļ publicētajā ceturkšņa ziņojumā, norādot, ka šāds scenārijs veicinātu globālo konkurenci par gāzi un varētu atkal palielināt cenas līdz "neilgtspējīgam" līmenim, kāds bija pagājušajā vasarā.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra paziņoja, ka atšķirība starp zemāko un augstāko Ķīnas neto sašķidrinātās dabasgāzes iespējamo importu šogad ir 40 miljardi kubikmetru.

Diapazona augšgalā Ķīnas importa apjoms pieaugs krietni virs iepriekšējā maksimuma 2021. gadā, norādīja aģentūra.

Savukārt Ķīnas kopējais gāzes patēriņš 2023. gadā varētu palielināties par gandrīz 7%.

Līdz ar to aģentūra lēš, ka nenoteiktība ar Ķīnas pieprasījumu Eiropai gāzes nodrošināšanā var kaitēt vairāk nekā gāzes plūsmu apturēšana no Krievijas.

Ķīna ir atcēlusi stingros Covid-19 pandēmijas ierobežojumus, kas pagājušajā gadā ierobežoja tās pieprasījumu pēc enerģijas un palīdzēja Eiropai importēt rekordlielu sašķidrinātās dabasgāzes daudzumu no visas pasaules.

Eiropas importa pieaugums pērn lēšams ap 63%, un tas bija par 66 miljardiem kubikmetru gāzes vairāk. ASV piegādāja lielāko daļu. Kopā ar enerģijas taupīšanas pasākumiem un maigo ziemu sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumi ļāva Eiropai pārdzīvot apkures sezonu ar daudz mazākām Krievijas gāzes plūsmām un samazināja gāzes cenas par vairāk nekā 80%.

"Sašķidrinātās dabasgāzes imports ir pieaudzis no 80 miljardiem kubikmetru 2021. gadā līdz 135 miljardiem kubikmetru 2022. gadā," pašreizējo situāciju ieskicē Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

"Tajā pašā laikā dalībvalstis ir samazinājušas gāzes pieprasījumu par 19% laikā no augusta līdz janvārim, citiem vārdiem, Eiropa ir spējusi samazināt patēriņu par 38 miljardiem kubikmetru. Mūsu kopējais gāzes krātuves piepildījums joprojām ir augsts un sasniedz 62%. Tas viss notika laikā, kad pāreja uz zaļo enerģiju paātrinājās. Varam teikt, ka Krievijas enerģētikas šantāža ir izgāzusies.

Sagaidām, ka beigsim apkures sezonu ar vairāk nekā 50% gāzes krātuvju piepildījumu," paredzēja Simsone.

Lai gan šogad Eiropā pieprasījums pēc gāzes varētu mazināties par 3%, gāze vienalga ir jāmeklē. Par to, kā nodrošināt krājumus nākamajai ziemai, šonedēļ runāja Eiropas Savienības enerģētikas ministru sanāksmē. Gan komisāre Simsone, gan Zviedrijas enerģētikas ministre Eba Buša atzina, ka izaicinājumi nebūt nav beigušies.

"Enerģētikas ministriem šodien bija auglīga diskusija par to, kā laicīgi sagatavot gāzes krājumus nākamajai ziemai. Kas attiecas uz gatavību ziemai, jāsaka, ka kopš kara sākuma Eiropai ir izdevies panākt lielu progresu attiecībā uz krājumu nodrošināšanu, tomēr viens secinājums ir skaidrs – nekas vēl nav beidzies. Nākamā ziema nesīs jaunus izaicinājumus.

Piegādēm jābūt nodrošinātām pēc iespējas ātrāk, lai izvairītos no ekstrēmām gāzes un elektrības cenām un sliktākā scenārija – gāzes trūkuma," pauda Zviedrijas enerģētikas ministre.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras un Eiropas Savienības amatpersonas ir brīdinājušas, ka Eiropai joprojām ir kritiska gāzes patēriņa disciplīna, ņemot vērā zemākas piegādes no Krievijas. Un arī šis aspekts tika izcelts Eiropas Savienības enerģētikas ministru sanāksmē.

Ministri vienojās pagarināt gāzes patēriņa samazināšanas pasākumus arī uz nākamo ziemu, lai vieglāk papildinātu krājumus.

Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone nedēļas sākumā uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt Eiropas gatavību nākamajai ziemai un sasniegt mērķi par krātuvju piepildīšanu līdz 90% līdz 1. novembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti