Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Satversmes tiesa: valdības noteiktā norma ir prettiesiska

Šifrējošais datorvīruss skāris arī Latviju

Kiberuzbrukumos cietušajiem Latvijas uzņēmumiem ir nodarīts būtisks kaitējums

Trīs Latvijas uzņēmumiem un vienai privātpersonai, kas cietušas izspiedējvīrusa "NotPetya" uzbrukumā, ir nodarīts būtisks kaitējums. To trešdien, 28.jūnijā, pauda Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā „Cert.lv”.

Šifrējošs izspiedējvīruss nozīmē, ka lietotāja datorā esošie dati tiek nošifrēti, bet, lai tos atgūtu, hakeris pieprasa naudu. Tāds uz pirmo acu uzmetienu ir arī vakar atklātais vīruss “Not-Petya”. Pašreiz Latvijā tas skāris vienu privātpersonu un trīs uzņēmumus – vidēja izmēra veikalu ķēdes. "Pietiek ar vienu upuri uzņēmumā, un tad no šī viena upura viņš cenšas izplatīties tālāk pa uzņēmuma tīklu. Tieši tas arī ir noticis šajos trijos uzņēmumos Latvijā. Korelācija, kas ir novērota, ka šiem uzņēmumiem ir filiāles Ukrainā," stāsta Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viens no uzņēmumiem ietekmēts tiktāl, ka visa darbība šobrīd noris tikai caur viedtālruņiem. Sākotnēji šķitis, ka uzbrucēja galvenais mērķis ir naudas izspiešana. Taču salīdzinoši nelielās pieprasītās summas un slikti izstrādātā sistēma, kā maksājumu veikt, ekspertiem liek domāt, ka izspiešana ir tikai aizsegs cita tipa mērķiem.

"Tā var būt kaut kāda konkurentu attiecību kārtošana, tie var būt jau pieminētie politiskie mērķi. Šajā gadījumā pēc spiegošanas tas neizskatās, jo spiegošanas gadījumā uzbrucējs mēģina palikt neredzams un vākt informāciju, nevis tiešā veidā pārtraukt uzņēmuma vai iestādes darbību," stāsta Cert.lv vadītāja Baiba Kaškina.

Datorvīrusa uzbrukumi sākās un pagaidām vissmagāk skāruši Ukrainu. Tur šifrēšanas vīruss paralizējis ne tikai privātus uzņēmumus, bet arī valsts iestādes un tādus stratēģiskus objektus kā lidosta un Černobiļas atomelektrostacija. Vēlāk vīruss turpinājis izplatīties arī citviet Eiropā un ir ziņas par uzbrukumiem arī lieliem Krievijas uzņēmumiem. Trauksmi par šī vīrusa izplatību ceļ arī augstas amatpersonas reizē uzsverot, ka gatavi ar to cīnīties.

"Mēs dalāmies labākajās pieredzēs un cieši sadarbojamies ar dažādiem sabiedrotajiem, lai stiprinātu NATO spējas aizsargāt tās dalībvalstis.

Mēs esam nolēmuši, ka arī kiberuzbrukums var būt par pamatu, lai iedarbinātu NATO 5. pantu, kā arī strādājam pie tā, lai kibervidi oficiāli padarītu par vienu no militārajām sfērām – tādā pašā statusā kā šobrīd ir zeme, gaiss un jūra,"

sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Konkrētais vīruss skar tikai "Windows" operētājsistēmas. Galvenie padomi – veikt datoram un antivīrusa programmai atjauninājumus, veidot tā saucamo datora bekapu, nevērt vaļā aizdomīgus e-pastus un jo mazāk – tajos pievienotus dokumentus, jo vīruss izplatās tieši šādi. Ja ir aizdomas, ka dators inficēts, pirmais darbs – izraut datora vadu no rozetes! Tas dod cerību kaut daļu datu tomēr saglābt.

Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns uzsver, ka aizsargāties bija iespējas. Piemēram, būtiski ir atjaunināt sistēmas.

Globālā kiberuzbrukumā skartas vairākas valstis – līdz šim par datorsistēmu traucējumiem ziņo Ukrainā, Krievijā, Dānijā, Spānijā. Cietušo lietotāju internetā publicētie attēli liek nojaust, ka hakeri uzbrukumā izmantojuši izspiešanas vīrusu. Vissmagāk šķietami cietusi Ukraina, kurā kiberuzbrukums skāris daudzas bankas un uzņēmumus, tostarp galveno elektroapgādes kompāniju un Kijevas lidostu, kas radījis traucējumus iestāžu darbā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt