Pieņemtie precizējumi paredz, ka SM līdz 2043. gadam var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 250 132 500 eiro (bez PVN). Iepriekš saistību apmērs tika noteikts 265 729 046 eiro (bez PVN) apmērā, taču tās samazināt ļāvusi publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma slēgšanas brīdī spēkā esošā starpbanku aizņemšanās likme un procentu darījumu likme.
Vienlaikus valdība Ķekavas apvedceļa PPP infrastruktūrai noteikusi nacionālā interešu objekta statusu. Tas saistīts ar to, ka Ķekavas apvedceļš uzskatāms par īpaši svarīgu transporta infrastruktūras objektu, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt mūsdienīgu ātrgaitas valsts autoceļu tīklu atbilstoši šogad pieņemtajam Latvijas autoceļu attīstības plānam līdz 2040. gadam.
SM skaidroja, ka valsts galvenā autoceļa A7 posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem Latvijas autoceļu posmiem, kur kravas transporta satiksmes intensitāte jau trīskārši pārsniedz paredzēto kapacitāti, radot sastrēgumus, sastrēgumu izraisītus zaudējumus, trokšņu piesārņojumu, kā arī gaisa piesārņojumu. Līdz ar to Ķekavas apvedceļa izbūve ir nepieciešama būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, un projekta īstenošanai nepieciešams tam noteikt nacionālā interešu objekta statusu.
Līgumu par Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu parakstīja 2021. gada jūnijā, un decembrī sākti būvdarbi. Projektu realizē personu apvienība "Kekava ABT". Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC 2 (SCA) SICAR, ko pārvalda TIIC. Pa 10% no ieguldījumiem personu apvienībā ir AS "A.C.B." un SIA "Binders".
KONTEKSTS:
Ķekavas apvedceļš būs Baltijas valstīs pirmais vērienīgais PPP projekts ceļu būvniecībā. Paredzams, ka pēc trīs gadiem Bauskas virzienā vedīs četru joslu maģistrāle. Tā būs daļa no starptautiskā autoceļa "Via Baltica", nodrošinot tiešāko un ātrāko savienojumu ar Lietuvu un citām Eiropas valstīm.
Jaunā apvedceļa izbūvei tiek piesaistīts finansējums no Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas.
