Eiropas valstīs iekurināt krāsni vai kamīnu ar malku varēs arī turpmāk. Par to vienisprātis ir gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan bioenerģijas ražotāji, gan vides aizstāvji. Iespējams, ka tas ir vienīgais jautājums, kam visas iesaistītās puses piekrīt.
Par citiem Atjaunojamo energoresursu direktīvas aspektiem tik lielas vienprātības nav.
Vides aizstāvju un industrijas viedokļi
Viens no tiem skar biomasu. Šobrīd tās izmatošanai apkurē ir radīti ļoti labvēlīgi nosacījumi. Bet šī situācija ir novedusi pie problēmām.
"Mēs redzam, ka biomasas izmantošana enerģijas ražošanai pieaug milzīgos tempos. Ir skaidrs, ka visas dalībvalstis vēlas sasniegt nospraustos atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķus. Turklāt tie kļūst arvien ambiciozāki. Tādēļ tagad mēs redzam, ka dalībvalstis mēģina sasniegt šo mērķi visneefektīvākajā veidā. Tas nozīmē, ka gluži vienkārši tiek dedzināta koksne un tas tiek darīts ļoti neefektīvi. Tā ir problēmas būtība," norādīja Eiropas Parlamenta Vides komitejas deputāts no Somijas Nilss Torvaldss.
Tādēļ parlaments rosina nošķirt primāro koksnes biomasu no sekundārās. To atbalsta vides aizstāvji, tostarp meža un klimata aktīvists Martēns Pižons no nevalstiskās organizācijas "Fern" jeb "Paparde".
"Ietekme uz vidi, ko rada primārās koksnes biomasas dedzināšana, kas pēc būtības ir koksne, kas nāk tieši no meža, ir krietni lielākā nekā no tādu koksnes pārstrādes atlikumu dedzināšanas kā zāģu skaidas," sacīja Pižons.
Organizācija "Fern" Eiropas līmenī aizstāv mežus un tos, kas no viņiem ir atkarīgi.
Pižons norādīja, ka pēdējos gados granulu un šķeldas bizness ir kļuvis ārkārtīgi ienesīgs Eiropas radīto subsīdiju dēļ: "Agrāk apkures granulas ražoja tikai no skaidām, jo tas bija meža industrijas blakusprodukts. Bet tagad tas kļūst par tik ienesīgu preci, ka šim mērķim tiek izcirsti veseli meži, pat senie meži Rumānijā un arī Ziemeļamerikā. Eiropā nonāk kravas ar apkures granulām, jo pašreizējā sistēma to ir padarījusi par ļoti izdevīgu biznesu."
Piedāvātie ierobežojumi lielākoties attiektos uz pašvaldību katlumājām, kas izmanto šķeldu. Privātmājas tie gandrīz neskartu.
Atšķirīgi uz šo situāciju raugās bioenerģijas industrijas pārstāvji. Viņi ir apvienojušies asociācijā "Bioenergy Europe". Tās eksperts Daniels Reinemans pauda, ka nebūtu pareizi nošķirt, no kā īsti tiek ražotas granulas un šķelda.
"Mūsu galvenais satraukums ir, ka šāds iedalījums nav plaši izplatīts nedz industrijā, nedz starp zinātniekiem, un pat valdības to pārsvarā nepielieto. Jēdziens "primārā koksnes biomasa" nenorāda ne uz kvalitāti, ne uz gala pielietojumu. Tādēļ nebūtu pareizi ieviest administratīvos ierobežojumus, kas balstās uz šādu kritēriju," sacīja Reinemans.
"Bioenergy Europe" eksperts piebilda, ka biomasas ražošanai bieži vien tiek lietoti nelieli koki, kas ir izcirsti meža retināšanas laikā, lai dotu iespēju citiem kokiem izaugt taisniem un gariem. "Šādiem kokiem pārsvarā nav tirgus pielietojuma, jo tie ir mazi un neder kvalitatīviem kokmateriāliem. Ja šādus kokus aizliegs izmantot biomasā, tad tos nebūs, kur likt. Tas nozīmē, ka pēkšņi mežu īpašnieki nevarēs pārdot tos materiālus, ko viņi līdz šim ir varējuši pārdot, lai segtu retināšanas izmaksas," sacīja Reinemans.
Risinājums atkarības mazināšanas laikā?
Somu deputāts Torvaldss apzinās, ka laikā, kad valstis mēģina mazināt savu atkarību no Krievijas gāzes, jauni ierobežojumi apkures granulām un šķeldai varētu likties nepareizi.
"Tajās valstīs, kur pirms Ukrainas kara apkures nodrošināšanai tika izmantota gāze, situācija ir īpaši sarežģīta.
Ja kāds vēlas samazināt gāzes vai naftas izmantošanu, tad rodas jautājums, ko darīt tālāk. Ja nenotiek pāreja uz nākamo tehnoloģiju pakāpi, tad gluži vienkārši tiek likta lietā biomasa," sacīja Torvaldss.
Viņš minēja arī piemēru no Vācijas: "Ja jūs paskatīsieties uz to, kas notiek, piemēram, Bavārijā, Vācijas dienvidos, tad redzēsiet, ka arī viņi mēģina samazināt gāzes izmantošanu. Viņi dod katrai mājsaimniecībai 3000 eiro, lai pārietu uz granulām. Tajā pašā laikā notiek milzīgs pieprasījuma kāpums pēc granulām vai šķeldas. Mūsuprāt, ilgtermiņā tas nav ilgtspējīgi, un mums jāatrod risinājums."
Tādēļ viņš pauda, ka deputāti būtu gatavi kompromisa risinājumam. Bet vēl ir pāragri spriest, kāds tieši tas būs.
Tāpat Vides komitejas loceklis piebilda, ka visās Baltijas valstīs nesen ir uzceltas arī jaunas granulu rūpnīcas. Tās ir investīcijas, ko īpašnieki nevēlas zaudēt. Tādēļ viņu pretestība iespējamiem ierobežojumiem ir saprotama.
"Eiropas Parlamenta rekomendācija būtu izmantot siltumsūkņus. Šāds risinājums būtu efektīvāks un pielietojams ilgākā laika posmā," sacīja Torvaldss.
Maksāt par koksnes dedzināšanas izmešiem?
Vēl viens strīdus jautājums ir par to, vai koksne būtu uzskatāma par atjaunojamo energoresursu. No vienas puses, visiem ir skaidrs, ka koki ataug. No otras, mežu izciršanas, pārstrādes un dedzināšanas laikā rodas CO2 izmeši. Pašlaik par šiem izmešiem nav jāmaksā, bet deputāti rosina mainīt šo sistēmu.
To atbalsta arī Martēns Pižons no vides organizācijas "Fern": "Biomasas nozare varētu sadedzināt Eiropas Savienības valstu krāsnīs kaut vai visus pasaules mežus un tik un tā nesamaksāt ne vienu eiro par radītajām CO2 emisijām, jo šī sistēma tā ir iekārtota. Eiropas Komisija rosināja pārskatīt šo direktīvu tikai divus gadus pēc tās iepriekšējās pārskatīšanas tāpēc, ka tā apzinās, cik bīstama ir pašreizējā situācija Eiropas klimata politikai. Tādēļ runa nav par to, ka cilvēkiem tiktu aizliegts kaut ko kurināt, bet gan par Eiropas Savienības mēģinājumu sakārtot bardaku, ko tā ir radījusi."
Turpretī Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija šādu pieeju neatbalsta. Nesen izplatītajā paziņojumā ministrija norādīja, ka primārās meža biomasas izslēgšana no visām valstu atbalsta shēmām un ilgtspējas kritērijiem padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.
Tāpat, ja primāro meža biomasu vairs neuzskatīts par videi draudzīgu, Latvijai kļūs krietni grūtāk izpildīt nospraustos atjaunojamo energoresursu mērķus.
Noslēgumā var secināt, ka šī ir viena no dilemmām, ko rada enerģijas cenu un vides krīze. Augstās gāzes cenas liek daudzām pašvaldībām pāriet uz šķeldu. Bet tās lielais patēriņš liek straujāk izcirst mežus, kas apdraud bioloģisko daudzveidību un rada gaisa piesārņojumu.
Mēģinājumi rast kompromisu turpināsies 7. februārī.
