Attiecībā uz ieceri Latvijā būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli Kariņš atgādināja, ka Saeima bija pieņēmusi likumu attiecībā uz tā nepieciešamību. "Ja Saeimā rastos diskusija, ka pēkšņi mainītos domas, tas būtu man samērā negaidīts pavērsiens," viņš pauda.
Premjers skaidroja, ka pašlaik Klimata un enerģētikas ministrija izvērtē potenciālā attīstītāja nodomus un to, ko tas varētu prasīt no valsts. Viņš bija kritisks par potenciālā investora sniegto informāciju par ieceri, kas esot "bez cipariem". "Tā ir tā interesantā lieta, ka kāds kaut ko piedāvā darīt un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib," pauda politiķis.
Viņš sacīja – ja investors prasīs neiespējamo, tad tas netiks atbalstīts. Kā piemēru premjers minēja privātas garantijas: "Valsts negarantē jebkuram uzņēmējam peļņu; mēs negarantējam nevienā nozarē. Un kāpēc pēkšņi šajā gadījumā?"
Kariņš neizslēdza iespēju, ka sašķidrinātās dabasgāzes termināli varētu būvēt valsts, kas varot būt pats izdevīgākais variants.
"Es nepieļaušu, ka kāds no malas raustīs valsti un nodokļu maksātājus aiz deguna," sacīja premjers.
Februārī valdības vadītājs gaida no Klimata un enerģētikas ministrijas analīzi par variantiem un ieteikumu, kā rīkoties.
KONTEKSTS:
Pērn septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.
"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016. gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022. gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".
Termināļa attīstītāji – "Skulte LNG Terminal" – ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām.
