Kalniete šaubās par Latvijas tiešmaksājumu celšanu līdz 90% no ES vidējā

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") šaubās, vai Latvijai izdosies panākt to, ka tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem tiks paaugstināti tādā apmērā, ka sasniegs 90% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa.

Intervija ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru KalnietiArtjoms Konohovs
    Runājot par Eiropas Komisijas (EK) šonedēļ izteikto piedāvājumu Covid-19 krīzes dēļ palielināt lauksaimniecībai atvēlētos līdzekļus par aptuveni 26 miljardiem eiro, Kalniete intervijā Latvijas Radio sacīja, ka šis EK piedāvājums iezīmē "tikai galvenās līnijas" un ir visai neskaidrs. 

     

    "Bet vai tas ir pietiekami? Latvijas un Baltijas valstu gadījumā drāma ir tā, ka tas neattiecas uz tiešmaksājumu lielumu.

    Tas, protams, palīdz tāpēc, ka ļaus lauksaimniekiem amortizēt citas problēmas, kas ir lauksaimnieciskajā ražošanā, it īpaši pārejā uz "zaļo kursu"," sacīja Kalniete.

    Viņa uzsvēra, ka tiešmaksājumu ziņā mūsu valsts mērķis jaunajā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformā ir panākt to, lai tiešmaksājumu apmērs Latvijas lauksaimniekiem sasniegtu 90% no ES vidējā apmēra. Par to jāturpina cīnīties gan Latvijas zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (Nacionālā apvienība), gan arī Latvijas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), kurš 19. jūnijā piedalīsies attālinātajā ES Padomes sēdē, kur to paredzēts pārrunāt.

    "Tas mērķis, ko Latvija tiešmaksājumos grib sasniegt – ir 90% [no ES vidējā].

    Nu, es personīgi šaubos, vai tagad pēc "Brexit", ar jaunām prioritātēm un pēc pandēmijas izdosies to sasniegt," atzina Kalniete.

    Viņa gan uzskata, ka Latvijai tomēr būtu jāpanāk tas, lai mūsu zemnieki tiešmaksājumos līdz 2027. gadam saņemtu vismaz 80%-85% no ES vidējā.

    KONTEKSTS:

    Baltijas valstu lauksaimnieki gadiem cīnās par lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu ES mērogā. Latvijas lauksaimnieku organizācijas norādījušas, ka Baltijas zemnieki ir saņēmuši zemāko tiešā atbalsta līmeni, kas esot tikai 54–60% no Eiropas vidējā.

    Lauksaimnieku organizācijas rēķinājušas, ka pašreizējais EK piedāvājums Latvijai arvien vēl sola tikai tos pašus aptuveni 70% no Eiropas vidējā tiešmaksājumu līmeņa, bet tā vietā vajadzētu vismaz 90%. Cerības vēl tiek liktas uz dalībvalstu premjeru sarunām.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti