Sējumu apdrošināšana ir iespēja nodrošināties pret dabas radītiem riskiem, kurus cilvēks nevar ne paredzēt, ne ietekmēt. Tomēr fakts, ka ziemāju sējumi tiek maz apdrošināti, izskaidrojams ar to, ka zemnieki izskaitļojuši – izdevumi apdrošinoties ir pārāk lieli, pat neraugoties uz to, ka pusi no summas var saņemt atpakaļ no valsts.
Zemnieks Aleksandrs Ivanovs atzīst, ka, lai gan labība izsalusi un tagad būs jāpārsēj, apdrošināšana viņam nebūtu bijusi izdevīga.
Uz hektāru vajag drošināt par 68 eiro, 34 kompensē Lauku atbalsta dienests. Uz kopējo kviešu daudzumu tas iznāk 900 eiro. Un apdrošinātāji maksā 15% , tas iznāk 36 eiro. Kāda starpība, vai es pats riskēju, bet ja es dabūju tikai 15% un sēkla tādā cenā,” lēš Ivanovs.
Ir divi apdrošināšanas modeļi, ko lauksaimnieki izvēlas. Vasaras risks ir krusa vai izslīkšana, ko lauksaimnieki biežāk izvēlas apdrošināt, jo tas ir lētāk. Ziemas riski ir labības izsalšana vai izsušana.
Uz šo gadu bija apdrošināti tikai 9000 hektāri, kas ir niecīgs daudzums. Katram ir jāapzinās, vai viņš ir gatavs vēlreiz nokļūt šādā riskā kādā no pavasariem un jāizvēlas – vai tu apdrošināsies ziemas riskam,” teic Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Lūgt no valsts kompensāciju par zaudējumiem šogad esot pilnīgi lieki, jo valsts jau tā segusi pusi no apdrošināšanas polišu izmaksām. Vēl pastāv Eiropas rezerves fonds, uz ko varētu cerēt.
Lai mēs pretendētu uz šo rezerves fondu, jābūt visam reģionam cietušam, un reģions Eiropas izpratnē ir Latvija, Lietuva un Polija – tas skaitās reģions,” skaidro Lazdiņš.
Tomēr šajās dienās Zemkopības ministrija saņēmusi atbildi, ka rezerves fonda līdzekļi mums nepienākas, jo ne Lietuvai, ne Polijai šādu problēmu nav.
„Attiecībā uz Eiropas krīzes iespējām – tas nebūs iespējams, jo Latvija ir vienīgā valsts, kurai ir tāda problēma identificēta,” norāda Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Andra Balode.
Taču Zemkopības ministrija ir centusies zemniekiem palīdzēt, sedzot pusi no apdrošināšanas iemaksām, kā arī piešķirot avansa maksājumus par laukaugu platībām, ko varēs saņemt jau maijā.
„Ir arī Hipotēku un zemes bankā valsts finansēta „Altum” programma apgrozāmo līdzekļu kredītēšanai – lauksaimnieki var saņemt kredītus līdz vienam miljonam eiro, un procentu likme ir līdz 4%,” stāsta Balode.
Šobrīd Latvijā sējumus var apdrošināt pie pašmāju apdrošinātājiem BTA un „Balta”, kā arī vācu kompānijas “Vereingte Hagel'”. Pēc ziemā piedzīvotā kailsala daudzi zemnieki sākuši domāt – varbūt tomēr ir vērts maksāt par savu rītdienas drošību šodien.
