Pievienotā vērtība

Vai pašvaldībām ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību?

Pievienotā vērtība

Līderu maiņa apdrošināšanā: šobrīd vispopulārākā ir veselības apdrošināšana

Darbinieku tiesības: attālinātā darba laika uzskaite un godīga darba samaksa

Kāda ir skaidras naudas nākotne līdz ar tehnoloģiju uzvaras gājienu

Nauda, stabilitāte un paredzamība – šāda trīsvienība ir cilvēku prātos, domājot par naudu un tās izmantošanu šobrīd un nākotnē. Tiesa, nākotnes vēsmas, naudai sastopoties ar tehnoloģiju izmantošanu, naudai piešķir pārmaiņas. Kāda varētu būt naudas nākotne, un vai fiziskās naudas esamība mūsu makos līdz ar tehnoloģiju uzvaras gājienu ir apdraudēta?

Latvijas Bankas simtgadei veltītajā konferencē paneļdiskusijā "Naudas nākotne" Eiropas finanšu sektora līderi vērtēja gan pašreizējās naudas lietošanas tendences, gan prognozēja, kā tās varētu attīstīties nākotnē – vai tiešām skaidru naudu izkonkurēs maksājumu veikšana, izmantojot dažādus tehnoloģiskus jauninājumus?

Runājot par skaidras naudas apgrozījuma izmaiņām, kas pieņemas spēkā tajā brīdī, kad nauda un tehnoloģiskais progress saplūst, spilgts piemērs ir Zviedrija, kur noticis straujš skaidras naudas apgrozījuma kritums.

"Nedomāju, ka esam īpaši un esam izrāvušies priekšā citām valstīm. Domāju, ka tas notiks arī citur. Arī daudzas citas valstis iet šajā virzienā, bet Zviedrijā tas noticis samērā ātri. Tā ir darījumu efektivitāte jeb naudas lietojums, kuras rezultātā desmit gados Zviedrijā uz pusi ir krities skaidras naudas apgrozījums. Mums ir arī bagātības nodoklis, līdz ar to cilvēkiem vairs nav nepieciešams turēt mājās skaidru naudu. Bet lielākais grūdiens bija pirms desmit gadiem, kad Zviedrijas bankas ar centrālās bankas palīdzību ieviesa iespēju pārnest naudu no viena telefona uz citu, izveidojot aplikāciju. Tas ievērojami samazināja skaidras naudas lietošanu. Bankas arī slēdza filiāles.

Skaidras naudas apkalpošana ir dārga. Daudz vieglāk ir veikt darījumus internetā, viedtelefonos vai ar dažādām bankas kartēm.

Tai pašā laikā ir jābūt augstai uzticamībai, ka naudas pārvadē no viena telefona uz otru cilvēka nauda ir drošībā, ka sistēmā nav nepilnības un nenotiks dīvainas lietas naudas plūsmas ceļā," skaidroja Zviedrijas centrālās bankas "Sveriges Riksbank" prezidents Stefans Ingvess.

Viņš uzsvēra, ka Zviedrijas veiksmes formula ir spēja izmantot jaunākās tehnoloģijas. Arī pirms 100 gadiem visvairāk telefonu uz vienu cilvēku pasaulē bija Helsinkos un Stokholmā. Tas nozīmē, ka Zviedrija tehnoloģiju apgūšanā ir bijusi soli priekšā citām valstīm jau iepriekš.

"Pirms septiņiem gadiem mums nebija plāna visu digitalizēt, bet redzējām, ka tas notiek. Kolēģi no citām bankām man jautāja: "Stefan, vai tu nevari pateikt cilvēkiem, ka ir jālieto skaidra nauda?" Nē, es nevaru sabiedrībai pateikt, ka tai jālieto skaidra nauda. Viņi paši izvēlas, ko lietos. Naudas nozīme ir cilvēku prātos," sacīja Ingvess.

Kalifornijas Universitātes ekonomikas un politikas zinātnes profesors Berijs Eihengrīns ir pārliecināts, ka skaidra nauda nepazudīs un tās esamība nākotnē nav apdraudēta.

Kalifornijas Universitātes ekonomikas un politikas zinātnes profesors Berijs Eihengrīns piedalās paneļdiskusijā "Naudas nākotne" Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

"Vai skaidrā nauda pazudīs? Man jāatbild kā akadēmiskai personai – tas, kā mēs definējam skaidru naudu, tās daba ir mainījusies. Kādreiz bija bronzas monētas, tad banknotes, tad čeki. Formas mainās un mainīsies vēl un vēl. Nē, mani neuztrauc tas, ka pasaulē fiziska nauda kā enkurs naudas formai pazudīs. Es domāju, ka šī saikne starp centrālo banku un sabiedrību pastāvēs. Elektronisko  naudu centrālās bankas nodod komercbankām un tās tālāk saviem klientiem. Elektronisko naudu var kontrolēt ekonomiskiem mērķim. Monetārā politika pastāvēs," uzskata Eihengrīns.

Savukārt Zviedrijas "Sveriges Riksbank" prezidents Ingvess akcentēja, ka to, kādā formā naudu lietot, nolemj sabiedrība, un tas ir cieši saistīts ar maksājumu ērtību. Tehnoloģija tiek apvienota ar juridisko, tiesisko pamatu. Būtībā nacionālais parlaments izlemj, kas ir nauda.

Zviedrijas "Sveriges Riksbank" prezidents Ingvess

"To nosaka katra valsts, kā notiek maksājumi. Ja es maksāju ar saldētiem cāļiem, tad tā var maksāt. Ir jābūt politiskam lēmumam. Tas nav centrālās bankas rokās. Skaidra nauda ir līdzīga pudelēm. Ir vajadzīgs izplatīšanas tīkls, un tad tās jāpārstrādā. Tāpat ar naudu – izlaižat, un tad tā atgriežas centrālajā bankā. Ja skaidras naudas lietojums ir mazs, tad zūd iespēja to lietot. Papīra naudas aprite arī kaut ko maksā."

"Google Ready to Pay Partnerships" vadītāja Florānsa Disa pauda pārliecību: kamēr būs pieprasījums, skaidra nauda izdzīvos.

"Google Ready to Pay Partnerships" vadītāja Florānsa Disa piedalās paneļdiskusijā "Naudas nākotne" Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

"Pirms pāris gadiem, kad viesojāmies Zviedrijā un es runāju ar presi, tad man jautāja: "Vai esmu atbildīga, ka aizvien mazāk cilvēku lieto skaidru naudu? Mana atbilde bija: tik ilgi, kamēr būs vajadzība pēc skaidras naudas, tā būs apgrozībā. Ja būs kādas alternatīvas, kas atrisinās problēmas lietotājiem, kas ir mūsu darbs, tad skaidras naudas apjoms saruks.

Skaidrai naudai ir bijusi liela nozīme, un tā ir daudziem ir svarīga vēl aizvien. Nav tā, ka visiem cilvēkiem ir viedtālruņi. Kamēr tā nebūs, skaidra nauda pastāvēs," teica Disa.

Kalifornijas Universitātes profesors Eihengrīns uzsvēra, ka naudu rada banka, bet tehnoloģijas uzņēmumu rokās ir radīt dažādus digitālus maksājuma risinājumus. Ne vienmēr bankām ir interese radīt šādus rīkus, jo nav pietiekama konkurence. Un te vieta ir privātiem uzņēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti