"SEB bankas" veiktā aptauja liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem neveic nekādus ieguldījumus. Galvenie iemesli ir brīvu līdzekļu trūkums, bailes no iespējamiem zaudējumiem un zināšanu trūkums par norisēm finanšu tirgos. Katru mēnesi ieguldīt investīcijās līdz 20 eiro būtu gatavi 27%, no 20 līdz 50 eiro – 24% aptaujāto iedzīvotāju. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Reinis Jansons pastāstīja par trim klasisko investīciju veidiem:
„Pirmais noteikti ir drošības uzkrājums. Tam ir jābūt, un bez tā cilvēks jūtas nestabils. Īpaši tagad, Covid-19 krīzes laikā, skaidrs, ka drošības spilvens ir primārs. Tad ir pensiju uzkrājumu jautājums. Tad, protams, investīcijas fondos būtu tas virziens, kurā jāskatās, jo tas ir veids, kā naudas līdzekļu apjomu vairot. Jo turēt naudu instrumentā, kas ilgtermiņā nenes peļņu, nav pareizi.
Viens no virzieniem, kur var skatīties, kā padarīt iedzīvotājiem tuvākas investīcijas, ir valsts sektors, valsts uzņēmumi.
Tas, ko mēs maz dzirdam, ir jauni uzņēmumi, kas nāk iekšā. Labs piemērs ir "Madara", un es ceru, ka tuvākajā laikā būs vēl kāds uzņēmums. Tas ir veids, kā sabiedrība kļūst arvien zinošāka.”
Statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju interese par akciju un vērtspapīru tirgu Baltijā palielinās. "Nasdaq Riga" vērtspapīru tirdzniecības speciāliste Laima Viškinte norādīja – pagājušā gada augustā biržā vienā dienā notika darījumi 1 miljona eiro apmērā, bet šogad – jau 4,2 miljonu eiro apmērā. Katrs trešais darījums bijis ar 10 vērtspapīriem, un tas nozīmē, ka tos pircis vai pārdevis tā saucamais mazais investors.
„Lietuvā un Igaunijā ir aktīvāki investori, jo šajās valstīt ir bijuši jauni uzņēmumi, kas piedāvājuši tirgoties ar savām akcijām. Piemēram, pagājušā gada rudenī Viļņā ienāca Lietuvas enerģētikas uzņēmums "Ignitis grupa". Igaunijā šī gada laikā alternatīvajā akciju tirgū ienākuši trīs jauni uzņēmumi. Manuprāt, tieši šāda jaunu uzņēmumu ienākšanas tirgū iekustina gan esošos investorus, gan piesaista potenciālos investorus ne vien ieguldīt šajos jaunajos uzņēmumos, bet arī akcijās, kas ir pieejamas tirgū. Šogad arī Rīgas biržā plāno ienākt tādi uzņēmumi kā "Virši" un "DelfinGroup", tādā veidā sniedzot Latvijas iedzīvotājiem iespēju iegādāties vietējo uzņēmumu akcijas arī Latvijā.
Mums Baltijā ir vienots tirgus, kas nozīmē, ka Latvijas investoram ir tikpat viegli iegādāties Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vērtspapīrus.
Baltijas akciju tirgos ir 66 uzņēmumi, kuros var ieguldīt – "Madara", "Olainfarm", "SAF Tehnika", "HansaMatrix", bet ir arī vēl citi,” stāstīja Viškinte.
"SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš pastāstīja, ka no tiem iedzīvotājiem, kas šobrīd veic investīcijas, 60% to dara reizi mēnesī, ieguldot 20 līdz 50 eiro. Latvijas iedzīvotāji aktīvāk investē pensiju fondos un trešajā pensiju līmenī, lietuvieši un igauņi – nekustamajā īpašumā. Lai palīdzētu iedzīvotājiem orientēties investīciju jomā un noteikt riska līmeni, "SEB banka" savā mobilajā aplikācijā izveidojusi īpašu rīku – roboinvestoru.
„Fondi ir investīciju instruments, kad mēs uzticam naudu pārvaldītājiem, kuri ir sakomplektējuši investīciju komplektu. Tas ļauj iedzīvotājiem pēc savas intereses – vai tā būtu sekošana lielajiem akciju tirgus indeksiem, vai sekošana kādam segmentam, kā tehnoloģijas vai nekustamais īpašums, no šiem fondiem var izvēlēties, kur investēt savu naudu, un tā tiek profesionāli pārvaldīta. Protams, krājot vienu eiro, daudz nesakrāsi, bet no 20 līdz 50 eiro ikmēneša iemaksām var sākt savus pirmos soļus investīciju pasaulē. Skaidrs, ka, investējot naudu finanšu tirgos, ir jārēķinās ar riskiem. Vēsturiskie dati rāda, ka, ja mēs investējam ilgtermiņā un regulāri, tad reti ir bijuši periodi, ka 5 vai 10 gadu laikā tirgū ir bijuši zaudējumi,” stāstīja bankas pārstāvis.
Investējot jāpatur prātā gan riski finanšu tirgos, gan tas, ka, piemēram, no 30. augusta līdz 3. septembrim, tātad piecu dienu laikā, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši 415 000 eiro.
