Jūlijā Latvijā rekordaugsta gada inflācija – 21,5%

2022. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šāds rādītājs ir augstākais, kas ir fiksēts Centrālās statistikas pārvaldes datos par patēriņa cenu pārmaiņām Latvijā kopš 1998.gada

Savukārt salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada jūlijā bija par 36,4% augstākas. Precēm cenas pieauga par 39,1%, bet pakalpojumiem – par 27,3%.

Inflācija gada griezumā

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+33,7%), piena produktiem (+39,3%), pienam (+36,6%) un jogurtam (+29,9%). Dārgāka bija maize (+28,3%), konditorejas izstrādājumi (+20,6%), milti un citi graudaugi (+56,8%), makaronu izstrādājumi (+35,5%), rīsi (+30,9%). Sadārdzinājās žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+20,2%), mājputnu gaļa (+24,8%), gaļas izstrādājumi (+21,2%), cūkgaļa (+10,8%) un liellopu gaļa (+32,7%). Gada laikā cenas pieauga kafijai (+32,2%), saldējumam (+32,1%), sviestam (+36,1%), augu eļļai (+47,5%), svaigiem dārzeņiem (+12,2%), svaigiem augļiem (+13,1%), kartupeļiem (+7,5%), kā arī žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (+14,1%). Sadārdzinājās šokolāde (+24,4%), olas (+20,4%), cukurs (+36,7%),  svaigas vai atdzesētas zivis (+34,7%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+17,8%), mērces un garšvielu piedevas (+35,1%), augļu un dārzeņu sulas (+12,8%),  ievārījums un medus (+18,1%), sāls un garšvielas (+29,6%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+25,9%), margarīns (+34,8%), olīveļļa (+20,2%), atspirdzinošie dzērieni (+13,6%), saldētas zivis (+22,5%).

"SEB" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka cenu kāpums pārtikai ir saistīts ne tikai ar energoresursu cenām.

"Pārtikas inflācijā mēs esam top valstu vidū. Respektīvi tur mēs varētu runāt un jautāt pārtikas tirgotājiem, kādēļ tas pieaugums varētu būt tik liels. Kādēļ tieši Baltijā.  Šie apjomi mums nav tik lieli, lai kā tādās lielās Eiropas valstīs, kur uz apjomiem viņi mēģina to visu ieinkorporēt, izturēt šo te cenu pieaugumu un attiecīgi nepārlikt tālāk uz gala patērētajiem," sacīja ekonomists.

CSP dati rāda arī, ka alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 6%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 6,3%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 5,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 50,7%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija dabasgāzei, cietajam kurināmajam, elektroenerģijai un siltumenerģijai. Dārgāka bija atkritumu savākšana, mājokļa īre, ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 7,1%. Gada laikā sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, medicīniskie pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 28,8%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,5%.

Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,4%, benzīns – par 45,8%, bet auto gāze – par 30,1%. Dārgāka bija personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, lietotas automašīnas, pasažieru aviopārvadājumi, kā arī pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 7,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugumi barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, kultūras pakalpojumiem, kā arī kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tai skaitā sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi – par 13,3%, ēdnīcu pakalpojumi – par 13,3% un ātrās ēdināšanas pakalpojumi – par 16,7%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 12,5%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, telekomunikāciju pakalpojumiem.

Inflācija mēneša laikā – 2,2 %

2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās (procentos)

Grupas

Cenu pārmaiņas 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar:

2021. g.
jūliju

2021. g.
decembri

2022. g.
jūniju

Kopā

21,5

16,8

2,2

pārtika

24,3

19,7

1,7

alkohols, tabaka

6,0

5,3

0,4

apģērbs, apavi

3,4

3,3

-6,0

mājoklis

50,7

35,5

10,6

mājokļa iekārta

9,8

9,6

1,8

veselība

7,1

5,7

0,3

transports

28,8

21,9

-1,6

sakari

1,9

1,5

0,6

atpūta, kultūra

7,2

4,4

0,5

izglītība

-0,2

-3,9

0,0

restorāni, viesnīcas

15,0

13,9

1,8

dažādas preces un pakalpojumi

12,5

11,6

2,0

KONTEKSTS:

Krievijas karš Ukrainā, cenu pieaugums, īpaši enerģijai un pārtikai, kā arī joprojām klātesošās piegādes ķēžu problēmas rada recesijas riskus gan ASV, gan Eiropā. Gada inflācija eirozonā maijā palielinājusies līdz 8,1%, kas ir rekordaugsts līmenis.

Straujāks cenu pieaugums kopš pavasara vērojams arī Latvijā. Jūnijā piepildījās banku analītiķu prognozes  gada inflācija pārsniedz "trekno gadu" pīķi, sasniedzot 19,3%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt