Panorāma

Patvēruma meklētāji sūdzas par "Mucenieku" centra vadību

Panorāma

Panorāma

Interesi par mājokļu apdrošināšanu raisa citu piemērs

Interesi par mājokļu apdrošināšanu raisa citu piemērs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Plūdi Jēkabpilī daudziem atgādinājuši – pat ja mājoklis neatrodas tiešā applūšanas zonā, daba un tās stihijas upju krastus mēdz iznest daudz plašākus, nekā ierasts. Viens no veidiem, kā pret šādiem gadījumiem nodrošināties, ir apdrošināšana. Kādas ir mājokļu apdrošināšanas tendences Latvijā?

Lai gan apdrošināto mājokļu skaits Latvijā gadu laikā ir pieaudzis, pie mums apdrošināti tikai apmēram 40% mājokļu, lēš apdrošinātāji. Tas ir krietni mazāk nekā citās Eiropas valstīs.

Latvijā īpaši aktuāla mājokļu apdrošināšana cilvēkiem sāk kļūt pēc kādiem ievērojamiem notikumiem, kas notiek vai nu kaimiņos vai izraisa plašu rezonansi sabiedrībā.

"Kā piemēru varu minēt iepriekšējā gada ziemas vētras, kuru rezultātā "Ergo" izmaksāja atlīdzības 700 tūkstošu eiro apmērā, diezgan būtiski palielināja arī interesi par apdrošināšanu," klāstīja "Ergo" Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

"Tas ir pozitīvi, ka cilvēki skatās un pārdomā. Es gan gribētu, lai tas notiek ārpus šiem gadījumiem. Apdrošināšana jāveic ir laicīgi. Ir kaut kādi nogaidīšanas periodi, kad segums var nebūt spēkā," norādīja "Baltas" apdrošināšanas atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Iemesli, kādēļ cilvēki mājokļa apdrošināšanas neiegādājas, šobrīd varētu būt saistīti arī ar lieliem komunālajiem maksājumiem. Vienlaikus pieaugušas arī apdrošināšanas cenas. Galvenokārt inflācijas dēļ būvniecības nozarē.

"Kādu mirkli apdrošinātāji šo cenu spiedienu uz kaut kādu savu efektivitātes rēķinu var amortizēt. Bet praktiski dzīvē parādās, ka tas ir tikai laika jautājums, kurā mirklī tās cenas apdrošināšanas jomā diemžēl ir spiestas kāpt līdzi," sacīja Latvijas Apdrošināšanas asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Atbilstoši Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijai, Latvijā plūdu riska un draudu zonu netrūkst. Vairums no tām atrodas ļoti tuvu ūdenstilpēm.

Skaidru datu par to, vai cilvēki savus īpašumus šādās zonās apdrošina aktīvāk nekā citur, nav. Tomēr ir sagaidāms, ka klimata pārmaiņu radītie procesi tuvākajā nākotnē varētu tikai pieņemties spēkā. Un tas ietekmēs arī cilvēkus šādās plūdu zonās.

"Mūsu pasaules nostūris ir bijusi tāda sava veida Dieva auss. Mēs esam bijuši diezgan labi pasargāti no dažādām dabas kataklizmām.

Bet gan apdrošinātāju statistika, gan meteorologu prognozes un statistika rāda to, ka arī pie mums sakarā ar šo globālo sasilšanu arvien biežāk notiek dažādas nopietnas vētras, nopietnāki plūdi, nopietnākas cita veida dabas kataklizmas," piebilda Abāšins.

Pierādījumu par klimata izmaiņu radīto ietekmi sniedzis Jēkabpils piemērs. Runāt par apdrošināšanām un potenciālajām atlīdzībām šajos konkrētajos plūdos apdrošinātāji pagaidām ir atturīgi. Lai noteiktu, cik naudas apdrošinātājiem būs jāatlīdzina saviem klientiem, sākumā jāapzina zaudējumi. Tomēr to kārtīgi paveikt, kamēr nav mazinājies plūdu līmenis, vēl nevar.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti