Dienas ziņas

Daugava met arvien jaunus izaicinājumus Jēkabpilij

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Inflāciju veicina vēlme gūt papildu peļņu

Inflāciju veicina arī vēlme gūt papildu peļņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Baltijas valstīs, īpaši Latvijā, inflācijas rādītāji ir augstāki nekā vidēji Eiropā. Eksperti norāda – daļa faktoru ir pamatoti, bet ne mazāk nozīmīgas daļas dzīves dārdzības pieaugumu nevar izskaidrot ar standarta faktoriem. Arī dažu nozaru peļņas rādītāji liek domāt, ka daļa uzņēmumu cenas pacēluši peļņas paaugstināšanai. Un tas paceļ kopējos inflācijas rādītājus, kas rada virkni negatīvu seku.

Decembra inflācijas rādītājos starp Eiropas valstīm Latvija bija pārliecinoši pirmā. Mums sekoja kaimiņi lietuvieši un mazliet iepalika igauņi.

Latvijas pārlieku augstie inflācijas rādītāji līdz šim skaidroti ar naudas tērēšanas paradumiem. Proti, cenas vairāk cēlās tieši tajās kategorijās, kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk – energoresursiem un pārtikai. Pretēji daudziem eiropiešiem, kuru patēriņa grozā ir, piemēram, vairāk izklaižu un ceļojumu.

Taču, analizējot detalizētāk, redzams, ka pilnīgi visu ārkārtīgi augsto inflāciju Latvijā standarta faktoru analīze tomēr nevar izskaidrot. "Analizējot ar mūsu inflācijas modeli inflācijas rādītājus, mēs nevaram apmēram trešdaļu izskaidrot ar tādiem standartfaktoriem kā energoresursu sadārdzināšanās, pārtikas sadārdzināšanās, algu pieaugums," norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Eksperta vērtējumā viens no iemesliem lielākam cenu kāpumam nekā vairumā Eiropas valstu varētu būt salīdzinoši mazā konkurence, kā arī daļas uzņēmēju vēlme gūt papildu peļņu.

"Mēģinājumi iegūt papildu peļņu noteikti izskaidro daļu no inflācijas. Kas kopumā nav labi. Tas nozīmē, ka inflācija Latvijā saglabājas augstāka. Tas savukārt nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja samazinās būtiskāk, līdz ar to daļēji uzņēmumi jau tiešā veidā saņem atpakaļ zemāku pieprasījumu. Bez šādas prakses, bez šādiem lēmumiem uzņēmumu līmenī inflācija Latvijā noteikti būtu zemāka," sacīja Rutkaste.

Viņš arī norādīja, ka dažādās nozarēs situācija ir krasi atšķirīga. Piemēram, būvniecībā uzņēmēju peļņas rādītāji ir būtiski pasliktinājušies, ko nevar teikt par rūpniecību, kur spēja nopelnīt ir pat uzlabojusies. Tas liek domāt par to, ka uzņēmumu cenu pieaugums ir lielāks par izmaksu pieaugumu. Tikmēr iedzīvotāji uz dramatisko cenu kāpumu nav reaģējuši ar sociālajiem nemieriem. Arī mazumtirdzniecības rādītāji, piemēram, novembrī uzrāda kāpumu, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Latvijas Universitātes pētnieks Andris Saulītis zināja teikt, ka par mūsu reakciju uz augsto inflāciju brīnās arī ārpus robežām: "Šis jautājums par Latvijas iedzīvotājiem ir atkal parādījies arī starptautiskajā presē par to, kāpēc mēs esam tik kūtri. "Financial Times" arī šādu jautājumu ir uzdevis."

Saulītis norādīja uz trim galvenajiem iemesliem. Pirmkārt, Latvijā samazinājies iedzīvotāju skaits, kam ir problēmas ar rēķinu apmaksu. Otrkārt, ģimenes joprojām saņem finansiālu atbalstu no radiem ārzemēs un iedzīvotāji saņēmuši arī valsts atbalstu rēķinu nomaksai. Un, treškārt, jautājuma par augsto inflāciju nav arī politiskajā dienaskārtībā.

"Neaizmirsīsim, ka inflācija 20% robežu nepārsniedz šomēnes, ne pagājušajā mēnesī. Pirmo reizi tas notika jau jūlijā, tas notika pirms vēlēšanām. Bet vēlēšanu rezultātos redzam, ka lielai daļai sabiedrības šobrīd svarīgāk ir varbūt jautājumi, kas attiecas uz to, kas ir ģimene, nevis par to, kā risināt ekonomiskus jautājumus," pauda Saulītis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti