Inflācija nemazina cilvēku vēlmi vairāk tērēt pirmssvētku laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirmssvētku laikā iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros un interneta veikalos ir liela, stāsta nozares pārstāvji. Pircēju aktivitāte arī augstas inflācijas apstākļos liecina gan par vēlēšanos svētkos izmantot savus uzkrājumus, gan par vēlmi svinēt, kā ierasts.

Situācijas, kad pie lielajiem tirdzniecības centriem var būt grūtības novietot automašīnu, apliecina, ka sabiedrības vēlme un iespējas sagatavoties gada nogales svētkiem ir lielas. Neziņa par notikumu pavērsieniem karā Ukrainā, ar to saistītā inflācija un izmaksu pieaugums liek svētkiem sagatavoties, vērtēja Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs.

Inflācija nekavē cilvēku vēlmi vairāk tērēt pirmssvētku laikā
00:00 / 03:16
Lejuplādēt

"It kā laiki grūti, bet cilvēkiem pietiek naudas svētkiem. Varbūt cilvēki arī tērē naudu, jo jūtas nestabili. Labāk tērētu naudu šodien, nekā zaudēt tās vērtību rīt. Inflācija ir, un tā noēd daļu no naudas vērtības. Tie, kam ir uzkrājumi, domāju, tērē ar šo domu," izteicās Danusēvičs.

To apliecinot arī ilgākam laikam noderīgu preču, piemēram, sadzīves tehnikas iegādes pirkumi, ko citkārt atliktu uz rītdienu. Pircēji labprāt jau laikus sākuši gatavoties svētkiem, īpaši pieplūdums vērojams nedēļas nogalēs. Piemēram, pat par trešdaļu, salīdzinot ar pērnā gada decembri, audzis mīklas un mīklas izstrādājumu patēriņš, pastāstīja "Rimi Latvija" pārstāve Inga Bite. Vēlmi sagatavoties svētkiem, pēc viņas domām, vairojusi arī atbrīvošanās no Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumiem.

"Pircēji arī šajos apstākļos vēlas svinēt, ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi un pandēmijas laiku. Pagājušajā gadā ļoti aktīvi tika ievērots gan "sarkano", gan "zaļo" veikalu režīms. Pircēju iespējas apmeklēt veikalus ar plašāku sortimentu bija ierobežotas.

Šobrīd cilvēki atkal izmanto iespēju apmeklēt veikalus," stāstīja Bite.

Atšķirībā no vārda dienas vai dzimšanas dienas atzīmēšanas, visticamāk, Ziemassvētkus drīzāk atzīmē plašāka sabiedrība. Tāpēc arī sarežģītos laikos šo svētku tradīcijas ar apdāvināšanos un citām ierastām lietām nepazudīs. Tā vērtēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, patēriņa kultūras pētniece Marita Zitmane.

"Tas jau vispār cilvēcei ļoti raksturīgs, ka pēc dažādiem ierobežojumiem vai taupības periodiem patēriņš ir dabiski augsts. Ļoti iespējams, ka arī mēs patlaban par spīti tam, ka netālu no mums ir karš, gribam tērēt vairāk.

Esam pārvarējuši Covid-19 pandēmijas grūtāko posmu, tagad gribam atkal svētkus normāli nosvinēt, un tad jau redzēs, kā būs.

Patēriņš un svinēšana – tā ir daļa no normālības, no iespējas atgriezties ierastā, labā dzīvē. Tas ir nenoliedzami. Šīs lietas ir ļoti saistītas," sacīja pētniece.

Par patērētāju vēlmi tērēties liecina arī tirdzniecības centru, tajos sarīkoto vietējo ražotāju un amatnieku tirdziņu, gan arī interneta veikalu novērojumi, ko apkopojusi aģentūra LETA. Apmeklētāju skaits un apgrozījuma rādītāji jau spējuši atgriezties pirmspandēmijas apjomā. Vienlaikus pircēji aktīvi meklē akcijas un atlaides, visātrāk izpērkot palētinātās preces.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti