Inčukalna pazemes krātuve gatava gāzes izņemšanas sezonai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir gatava jau rīt sākt gāzes izņemšanas sezonu. Turklāt šoziem uzņēmums ir gatavs veikt gan gāzes izņemšanu, gan iesūknēšanu, ja radīsies tāda nepieciešamība. Tas sekmē dabasgāzes apgādes drošību un nepārtrauktību.

Inčukalna pazemes krātuve gatava gāzes izņemšanas sezonai
00:00 / 09:44
Lejuplādēt

Investīcijas 200 miljonu eiro apmērā

"Kopumā, ja mēs skatāmies, ko aizņem Inčukalna gāzes krātuve, – kopā ar centrālo zonu gāzes savākšanas punktiem un urbumiem tie ir aptuveni 24 kvadrātkilometri. Tas, ko jūs šeit redzat, nav visa tehnoloģija. Tā ir tikai centrālā bāze," AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārvaldībā esošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš plašo uzņēmuma teritoriju izrāda neilgi pirms dabasgāzes izņemšanas sezonas sākuma.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.
Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

"15. oktobrī mums sākas gāzes izņemšanas sezona, bet tas, protams, nenozīmē, ka nevar notikt izņemšana iesūknēšanas laikā un otrādi. Protams, ka šāda režīma uzturēšana prasa no Inčukalna gāzes krātuves daudz lielāku operativitāti un spēju reaģēt, jo laika periods, kurā mums ir jāsagatavo aprīkojums no viena gāzes virziena uz otru, ir daudz īsāks, nekā tas bija  tradicionāli. Bet mēs tam esam gatavi."

Proti, lai sekmētu dabasgāzes apgādes drošību un nepārtrauktību, "Conexus" investējis tehnikas modernizēšanā.

Pirmo reizi uzņēmuma vēsturē divvirzienu dabasgāzes plūsmas krātuvē sāka veikt šī gada februārī, reaģējot uz ģeopolitiskajiem notikumiem Eiropā.

"Tas nav bijis krātuves tipiskais darbības veids iepriekšējā periodā, bet šobrīd tas ir kļuvis iespējams. Tas dod elastību gāzes tirgum."

Dimiņš stāsta, ka modernizācijas projekti sākās pirms diviem gadiem un plāni ir vēl tuvākajiem 13 gadiem. Investīcijas mērāmas 200 miljonu eiro apmērā. 88 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

"Kā vienu interesantu projektu es varu minēt, ka nākamgad šajā pļaviņā, kurai mēs ejam garām, būs solārais parks, lai segtu apmēram 25% no Inčukalna enerģijas patēriņa ar saules enerģiju. Orientējoši platība ir ap vienu hektāru."

Investīciju mērķi ir vairāki – gāzes apgādes drošība, ietekmes uz vidi samazināšana, tehnoloģiju uzlabošana un spēja piemēroties tirgus izaicinājumiem.

Jūt gāzes patēriņa samazināšanos 

"Tā nav gāze, neuztraucieties. Tiem, kas šeit strādā patstāvīgi, ikdienā, protams, ir jānēsā austiņas. Jā, šeit mēs redzam gāzes pārsūknēšanas agregātu, kuru Inčukalna gāzes krātuve izmanto iesūknēšanas sezonas laikā, lai nogādātu dabasgāzi pazemē, kolektora slānī. Tas, ko jūs redzat, ir viena no piecām šeit esošajām mašīnām. Mēs jau izstaigājām tikai pusi. Vēl ir kompresoru stacija numur viens, kas ir jaunākā. Šis [agregāts] ir būvēts pagājušā gadsimta vidus un beigu daļā. Kā redzat izskatās joprojām ļoti labi."

Runājot par atjaunīgiem energoresursiem un to aizvien pieaugošo lomu Latvijas energobilancē, Latvijas Radio Dimiņam jautāja, vai gāzes patēriņš sarūk un vai šī energoresursa nozīmīgums nākotnē nav apdraudēts?

"Gāzes patēriņš sarūk, pateicoties visiem ieviestajiem energotaupības pasākumiem un pārorientāciju uz citiem enerģijas veidiem – šķelda, granulas, siltumssūkņi. Patēriņa samazinājums ir jūtams. Pēc manā rīcībā esošas informācijas – līdz 30%."

Taujāts, ko tas nozīmē "Conexus", Dimiņš saka: "Es jau neminēju, ka ilgtermiņā šī tendence turpināsies. Lielākoties taupības pasākumi ir saistīti ar šobrīd esošo dabasgāzes cenu. Sakārtojoties šiem cenu līmeņiem un ņemot vērā, ka dabasgāzes joprojām ir viens no ērtākajiem un videi draudzīgākajiem kurināmajiem, es paredzu, ka patēriņam būtu jāatgriežas iepriekšējā līmenī. Tā ir šī brīža situācija."

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns uzsver, ka gāzes patēriņa samazinājums ietekmēs gāzes plūsmas sistēmā, tostarp uzglabājamo gāzes apjomu Inčukalnā.

"Protams, ka transformācija notiek un šie apjomi samazinās, bet tie nenotiek tik strauji un ātri, lai varētu teikt, ka šī infrastruktūra netiks izmantota.

Skaidrs, ka valdība, gan arī operatori skatās uz iespējām, kā integrēt ''zaļās'' gāzes savos tīklos. Ilgtermiņā skatās uz ūdeņradi un domā arī, kā esošo infrastruktūru var pielāgot šīm jaunajām zaļajām vai sintētiskajām gāzēm. Lai to izdarītu, ir jāatbilst tehniskajiem nosacījumiem. Tam ir vajadzīgi tehniskie vērtējumi, pētījumi, vai esošā infrastruktūra tam ir derīga. Un, ja ir, tad to var pielāgot."

Arī nākotnē energoresursu smagsvars

To, ka gāze arī nākotnē būs energoresursu smagsvars, apliecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Enerģētikas institūta profesors Aigars Laizāns.

"Ja mēs skatāmies no ražošanas viedokļa, tad gāze ir laba lieta. Tā ir daudz ekoloģiskāka, labāk vadāma, efektīvāka nekā daudzi citi resursi. Vienīgi šobrīd politiskā situācija ir novedusi pie tā, ka gāze kļuvusi par instrumentu politiskiem spiedieniem. Ja pasaules valstīm būtu normālas attiecības, tad gāze būtu viens no labiem resursiem, kurš jāizmanto.

Un, ja nebūs šī gāze, tad nākotnē būs arī cita tipa gāze, kas nāks no biomasas vai ūdeņraža. Veidosies gāzes attīstība."

Un, pēc Laizāna paustā, Inčukalna dabasgāzes krātuve tehnoloģiski tam ir gatava.

"Tur pat nav nekas jāpielāgo, jo tas metāns, kas nāk no Krievijas vai ASV, ir tā pati gāze, ko mēs iegūstam, biomasu raudzējot bezskābekļa vidē. Tās biogāzes sistēmas, kas mums Latvijā ir, – šī biogāze ir jāattīra, un tā ir laižama iekšā sistēmā kā gāzes caurulēs, gan arī uzglabājama Inčukalnā. To dara Vācija, to dara daudzviet pasaulē. Attīrot no piemaisījumiem, to visu var lietot."

Problēmu ar gāzes piegādēm nebūšot

Bet tā ir gāzes izmantošanas nākotne. Tuvākais, kas satrauc mājsaimniecības un uzņēmumus, – vai šajā sezonā gāze pietiks visiem. Dimiņš ir cieši pārliecināts, kā problēmas ar gāzes piegādēm nebūs.

"Es neredzu risku, kāpēc esošais apjoms krātuvē nevarētu nodrošināt Latvijas vajadzības. Šobrīd Inčukalna gāzes krātuvē ir 12,5 teravatstundas enerģijas, kas ir tuvu pie 54% no krātuves tehniskās jaudas. Attiecībā par gāzes piederību – 50% no šī gāzes pieder Latvijā reģistrētiem gāzes komersantiem. Pārējais apjoms pieder ārvalstu komersantiem – Lietuvas, Igaunijas, Somijas. Visiem, kas darbojas šajā gāzes tirgū."

EM valsts sekretāra vietnieks Šaicāns uzsver, ka līdz šim ir izdarīts viss, lai šajā apkures sezonā Latvijā pietiktu gāzes, un tuvākajā laikā valsts neplāno pirkt gāzes papildu apjomu. Protams, gāzes šoziem pietiks tikai tādā gadījumā, ja nenotiek nekas neprognozējams vai ārkārtējs. Kādi varētu būt negatīvie scenāriji?

"Tehnika paliek tehnika, un tas ir jāsaprot. Infrastruktūra, gāze, cauruļvadi ir tehniska lieta. Piemēram, tā pati gāzes izņemšana no Inčukalna. Gāzes pieplūšana no Klaipēdas gāzes termināļa. Ja kaut kas notiek cauruļvados starp Lietuvu un Latviju, tad mums tiešā piegāde uz kādu brīdi neparādās. Ja notiek tehniska ķibele ar izņemšanu Inčukalnā, tad mēs nevaram rēķināties ar gāzi, kas ir šajā krātuvē.

Sazvērestības teorijas un scenārijus uz papīra var uzlikt ļoti daudz. Protams, ka praksē operatori to visu ir izdarījuši, lai tas nenotiktu vai lai iespēja ir minimāla.

Bet ar tehniku nekad nevar izslēgt jebkādas varbūtības," norāda EM pārstāvis.

Inčukalna krātuvei nozīmīga loma reģionā 

Runājot par Inčukalna pazemes gāzes krātuves nozīmīgumu reģionā, EM valsts sekretāra vietnieks Šaicāns teic, ka tā ir neatsverama, un tās loma reģionā nākotnē nemazināsies, tieši pretēji – palielināsies līdz ar sašķidrinātās gāzes termināļu projektiem.

"Mums Latvijā ir tāds ārkārtīgi vērtīgs aktīvs, vienīgajiem reģionā – Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve.

Šobrīd tirgus ir savādāks un neprognozējams, bet tipiski gāzes tirgus strādā tā, ka vasarā cenas ir zemākas un ziemā tās ir augstākas. Un Inčukalns ir tā glabātuve, kur gāzi iepumpē, kad tā ir lētāka, un ziemā jau izmanto no Inčukalna un tad nosedz šos patēriņus. Šī loma pēc būtības nemainīsies, lai arī ir termināļi, kas šobrīd ir, un ir plāns būvēt vēl."

Jo terminālis nav domāts, lai glabātu gāzi ilgtermiņā, bet Inčukalns ir tā vieta, kur noglabā visu reģionam nepieciešamo gāzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti