Igaunijas un Lietuvas viesnīcās cenas vēl nav pirmskovida līmenī; vērojams darbinieku trūkums

Ceļošana Eiropā šovasar sit augstu vilni, daudziem steidzot atgūt kovida laikā iekavēto un dodoties tuvākos un tālākos ceļojumos. Tiesa, kaimiņos Igaunijā un Lietuvā milzīgas tūristu plūsmas gan nav novērojamas, jo daudzi vietējie iedzīvotāji steidz baudīt atpūtu ārpus valsts. Savukārt cenas, lai gan vasaras mēnešos nedēļas nogalēs kāpj, tomēr abās valstīs vēl īsti nav sasniegušas līmeni, kāds bija pirms kovida pandēmijas. Igaunijas un Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītāji Latvijas Radio atzina, ka pandēmijas dēļ tagad nākas saskarties ar darbinieku trūkumu, kas ir liela problēma. 

Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Egle Ližaitīte, lielu ietekmi nozarē atstājis karš Ukrainā. Gan pavasarī, gan vasarā atceltas daudzas grupu rezervācijas. Tomēr viesnīcu īpašnieki, īpaši Viļņā, ir vairāk vai mazāk apmierināti ar piepildījumu. Pieprasījums šogad jūnijā un jūlijā bijis aptuveni tāds pats kā pirms pandēmijas. Tikmēr Palangas uzņēmēji norādījuši, ka rezervāciju skaits esot par desmitdaļu mazāks nekā pērn. Savukārt cenas nozarē kopumā vēl nav sasniegušas 2019. gada rādītājus.

Ližaitīte norādīja: „Gada rezultāti pagaidām neizskatās īpaši daudzsološi. Pagaidām esam priecīgi tikai par jūniju un jūliju. Ceram, ka varbūt augustā pieprasījumā tiks sasniegts pirmspandēmijas līmenis. Cenas viesnīcās šobrīd ir vai nu zemākas nekā pirms pandēmijas, vai arī tādā pašā līmenī, kā pirms pandēmijas.”

Skats nākotnē neesot īpaši iepriecinošs, ņemot vērā energocenu krīzi, viss kļūst dārgāks, un uzņēmumiem nozarē joprojām ir pandēmijas laika parādi, kas jāatmaksā valstij.

Savukārt Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Killu Maidla norādīja – izmaksas pēdējo divu gadu laikā, īpaši pēdējā pusgada laikā, ir viennozīmīgi pieaugušas, taču tas vēl nav atstājis lielu ietekmi uz gala cenu.

„Ir sarežģīta situācija, un jautājums ir, cik lielu cenu kāpumu patērētājs ir ar mieru pieņemt. Un redzu, ka šo baiļu dēļ vairāki restorāni ceļ cenas diezgan mēreni, un tie par to maksā no savas peļņas,” atzīmēja Maidla.

Vērojams neliels cenu pieaugums restorānos, kas skaidrojams ar pārtikas cenu pieaugumu. Savukārt viesnīcu cenas, piemēram, Tallinā, ir pieaugušas, salīdzinot ar pagājušo gadu, tomēr tās joprojām nav sasniegušas pirmspandēmijas līmeni.

Maidla paskaidroja: „Kad salīdzinām cenas ar 2019. gadu, joprojām esam 10% līdz 15% zem šī līmeņa, līdz ar to cenu ziņā viesnīcās Tallinā vēl neesam sasnieguši pirmspandēmijas līmeni.”

Maidla atgādināja, ka cenu kāpums jāskata, ņemot vērā arī to, ka ir vasara un pieprasījums ir pieaudzis, un tādās vietās kā Pērnava, Kuresāre un Sāremā pieprasījums ir ļoti augsts un cenas ir nedaudz pieaugušas. Šajās vietās tās pieaugušas, arī salīdzinot ar līmeni pirms pandēmijas. 

Cenu pieauguma apmērs viesnīcās Igaunijā ir vidēji 10% līdz 15%, bet tas novērojams tikai nedēļas nogalēs, kad ir liels pieprasījums. 

Maidla atzina, ka kopumā pieprasījums nozarē nav slikts, tomēr jūtams, ka tas ir mazāks, jo arī igauņi, līdzīgi kā citu valstu iedzīvotāji, šovasar vairāk izmanto iespēju ceļot uz tālākiem galamērķiem un vietējais tūrisms ir vājāks.

Pandēmijā daudzi nozarē strādājošie darbu pameta, tagad darbaroku trūkst

Gan Lietuvas, gan Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītāji atzina, ka nozarē pastāv problēmas ar darbaspēku. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas laikā daudzi nozarē strādājošie darbu pameta vai tika atlaisti, bet tagad, pieprasījumam atkal pieaugot, trūkst cilvēku. 

Abās valstīs nozarē tiek piesaistīti arī no Ukrainas atbraukušie cilvēki, tomēr tie aizpilda tikai nelielu daļu no vakancēm. 

Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Maidla norādīja: „Igaunijā vidēji sektors ir zaudējis aptuveni 10% līdz 15% darbinieku. Pandēmijas laikā zaudējām aptuveni 30%. Bet būtībā situācija ir vēl sliktāka. Arī migrācijas likums ir stingrs, un nav viegli šeit piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm. Protams, cenšamies piesaistīt ukraiņus, cik daudz varam. Bet tas vienalga nav pietiekami un sektoram nepieciešami jaunie profesionāļi.”

Arī Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Ližaitīte skaidroja, ka daudzi darbinieki ir pametuši sektoru, savukārt interese no cilvēkiem par sezonālu darbu šajā jomā neesot īpaši augsta. Lietuvā šajā nozarē, pēc Ližaitītes aplēsēm, šobrīd trūkst aptuveni ceturtā daļa darbinieku. Ukrainas bēgļi aizpilda salīdzinoši nelielu daļu, un šajā sektorā Lietuvā nodarbināti aptuveni 2000 ukraiņu jeb aptuveni septītā daļa no visiem darbiniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt