Tas, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai Saeimas vairākuma atbalstītos Publisko iepirkumu likuma grozījumus, vēl nenozīmē, ka parlamenta vairākums atteiksies no nodoma likumā ietvert normu, kas ierobežotu tā dēvēto ofšoru iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos. Jau dažas dienas pirms kļuva zināms par grozījumu nosūtīšanu otrreizējai caurlūkošanai, šis jautājums tika apspriests valdību veidojošo partiju sanāksmē. Pēc tās visu valdību veidojošo partiju pārstāvji pauda atbalstu ofšoru izslēgšanai no dalības publiskajos iepirkumos. Ierosinājuma iniciatori ir "Nacionālās apvienības" deputāti.
Apvienības pārstāvis Rihards Kols ir pārliecināts, ka šādu ierobežojumu ieviešana atbilst Eiropas Savienības normām: „Arī Eiropā – Bulgārijā, Ungārijā, Slovākijā, Grieķijā – šādi ierobežojumi ir spēkā. Neesmu dzirdējis ne par kādām tiesvedībām. Gluži pretēji, arī Eiropas Savienības padome 5. decembrī pieņēma „melno sarakstu” ar šīm te zemu nodokļu un beznodokļu valstīm un teritorijām. Te viennozīmīgi nav runa par tām valstīm, kuras ir noslēgušas starptautiskos līgumus par nodokļu informācijas apmaiņu, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas publisko iepirkumu līgumu slēdzējvalstis. Mēs te runājam par tām valstīm, kas ir pilnīgi necaurspīdīgas attiecībā uz nodokļu nomaksas un patiesā labuma guvēju informācijas apmaiņā ar Latviju un ar Eiropas Savienību.”
Saeimas Tautsaimniecības komisija, kas bija atbildīgā par Publisko iepirkumu likuma grozījumu sagatavošanu, Nacionālās apvienības priekšlikumu bija noraidījusi, taču, izskatot grozījumus parlamenta plenārsēdē, deputātu vairākums tos atbalstīja. Neviena organizācija nebija vērsusies Valsts prezidenta kancelejā ar lūgumu šos grozījumus neizsludināt, taču, kā noskaidroja Latvijas Radio, Finanšu ministrija Valsts prezidenta kancelejai bija nosūtījusi vēstuli, kurā izklāstīti argumenti, kādēļ likums būtu nosūtāms otrreizējai caurlūkošanai.
Tos uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: „Ir daudzi citi priekšnosacījumi, kas jau ir iestrādāti mūsu iepirkumu likumā. Piemēram, ja uzņēmums nemaksā nodokļus, legalizē nelegāli iegūtus līdzekļus, ir piedalījies krāpniecības shēmās. Tas jau mums šobrīd ir spēkā.”
Viņa vēl piebilst: „Tas, ko mums negribētos, ir, lai mēs ar šādiem sasteigtiem Saeimas lēmumiem apdraudētu, piemēram, Eiropas Savienības fondu finansētos projektus.”
Par strīdus ābolu kļuvušais "Nacionālās apvienības" priekšlikums paredzēja no līdzdalības publiskajos iepirkumos izslēgt uzņēmumus, kuros vairāk nekā 25% kapitāldaļu pieder kompānijām, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās. No Iepirkumu uzraudzības biroja apkopotās informācijas gan izriet, ka gadījumi, kad šādi uzņēmumi uzvarējuši publiskos iepirkumos, ir ārkārtīgi reti.
