Dienas notikumu apskats

Rīgas domes vairākums noraida opozīcijas priekšlikumus par ielu sakārtošanu ārpus centra

Dienas notikumu apskats

Karless Pudždemons neatgriezīsies Spānijā, vēsta politiķa advokāts

VID pētījums - aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbināto

Ieņēmumu dienests: Aplokšņu algas valstī saņem ap 200 000 nodarbināto

Aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbināto. To rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākā pētījuma rezultāti. Aplokšņu algu riskam biežāk pakļautas sievietes un pirmspensijas vecuma cilvēki

VID par plānotajiem pasākumiem pret aplokšņu algāmZane Mače
VID pārstāvji klāstīja, ka alga aploksnē jeb ieņēmumi, par ko netiek maksāti nodokļi, veido daļu no darbinieka kopējā atalgojuma. Aploksnē parasti tiekot maksāti 20%-50% no kopējā atalgojuma.

Aplokšņu algās – gandrīz miljards

Pērn aplokšņu algās izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā –  aptuveni 17 miljoni eiro.

Lielākais aplokšņu algas apmērs ir sastopams tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un sauszemes un cauruļvadu transports. Starp desmit izplatītākajām nozarēm ir arī būvdarbi, ēdināšana, nekustamo īpašumu darījumu joma un datorprogrammēšana.

"Vai jūs esat redzējuši programmētāju par 400 eiro uz papīra bruto?" vaicāja VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča, norādot – nozarei neraksturīgi zems atalgojums ir viens no galvenajiem faktoriem, pēc kā VID noteicis – šajā uzņēmumā daļu algas maksā aploksnē.

VID pētnieki apgāž mītu, ka aplokšņu algas vēlas saņemt paši darba ņēmēji.

"Algu aploksnē tiek piedāvāts saņemt tiem darba ņēmējiem, kas jau tā tradicionāli pie mums tiek diskriminēti darba tirgū. Tie ir vecie cilvēki, cilvēki, kurim ir ļoti svarīgs katrs papildu eiro," skaidroja Fiļipoviča.

Speciāliste saka, tie ir cilvēki, kuriem ir grūti atrast darbu, un viņi spiesti pieņemt negodprātīgu darba devēju spēles noteikumus. Riska grupā ir arī šķirteņi. Analizējot cilvēkus pēc to ģimenes stāvokļa, VID speciālisti secinājuši, ka šķirteņi biežāk daļu algas saņem aploksnē.

VID piespiedīšot maksāt

Cilvēki maldoties, domājot, ka ar aplokšņu algu ietaupa uz valstij samaksājamo nodokļu rēķina. Patiesībā šādu algu saņēmēji ir bez iekrājumiem, kuri palīdzētu vecumdienās.

“Viņus [aplokšņu algu saņēmējus] sagaida ļoti bēdīgas vecumdienas ar ļoti mazu pensiju. Viņus sagaida mazi pabalsti tad, kad tie būs vajadzīgi. Viņus varētu sagaidīt arī Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vēstule par to, ka – “apdomā, vai tiešām tev ir jāpiekrīt šim darba devēja piedāvājumam, vai tu tomēr negribi, lai visi nodokļi tiek samaksāti". Savukārt tas, kas sagaida viņu darba devējus, shēmu veidotājus un iniciatorus šādām darbībām – tie, protams, vispirms ir administratīvie sodi, iespējams, kriminālatbildība. (..)

Piespiedīsim, lai salabo attiecīgās nodokļu deklarācijas, kur šīs algas tiek norādītas, un sarēķina nodokļus tiem cilvēkiem papildu un nomaksā budžetā," brīdināja VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.

VID ģenerāldirektora vietniece piebilda, ka dienests zina nelegālo algu maksātājus un plāno pret viņiem vērsties.

Nemaksātāju īpatsvars sarucis 

Tomēr aplokšņu algas īpatsvars nedaudz samazinās. Pērn tie bija 21,6% uzņēmumu, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir par 1,1 procentpunktu mazāk. Naudas izteiksmē aplokšņu algās pērn izmaksāts gandrīz miljards eiro. Teju tik valsts gadā tērē, lai uzmaksātu pensijas. Papildus vēl jārēķina nedeklarētās sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Pelēkā uzsver, uzņēmēju sūkstīšanās, sakot, ka visu valsts paģērēto nodokļu nomaksāšana viņus iedzīs bankrotā, ir populisms. Jo VID pieredze rāda, ka tie uzņēmumi, kuri savulaik tikuši pieķerti nodokļu apiešanā, izejot no pelēkās zonas, spēj celt apgrozījumu un pelnīt.

"Var, protams, teikt un rakstīt publiskajā telpā, ka tanī mirklī, kad VID ir aizgājis pie kāda uzņēmuma, vērojis viņa saimniecisko darbību, tad uzņēmums jūtas tā, it kā VID būtu izēdis viņa ledusskapi.

Nu, tad es varu teikt, ka es varbūt tanī mirklī jūtos, ka viņa ledusskapja durvīs ir noslēpta maniem vecākiem pienākošā pensijas paaugstināšana," sprieda Pelēkā.

Dažkārt pietiek pakratīt ar pirkstu

Tiesa, joprojām ir grūtības pierādīt, ka uzņēmums maksā aplokšņu algas un saukt viņu pie kriminālatbildības. Taču, kā stāsta VID, arvien biežāk uzņēmēji, sajutuši VID interesi, paši atsakās no negodprātīgas algu izmaksas. 

Nereti pietiek ar metodi, kas aizgūta no Igaunijas. Proti, VID pakrata uzņēmējam ar pirkstu, sakot – mēs zinām, ko tu dari, un biznesmenis labojas.

"Nostrādā šis, nezinu, vai tas ir baiļu moments, bet tā preventīvā darbība, un uzņēmēji palielina algas un labo deklarācijas. Grūti ir ar pašu cilvēku atsaucību, jo tanī mirklī, kad mēs esam pieķēruši pie rokas, ja tā var teikt, šo aplokšņu algu maksātāju, ir bijuši gadījumi, kad mēs esam saukuši paskaidrojumu sniegšanai 100-150 cilvēkus, un no tiem tikai kādi 2-3 ir pateikuši – jā, es saņēmu aplokšņu algu," atzina VID ģenerāldirektora vietniece.

Nākotnē VID plāno pētīt, no kurienes nāk nauda, kuru uzņēmēji izmanto aplokšņu algu maksāšanā. Šobrīd tas VID neesot zināms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti